Veselības aprūpes sistēmas noturība līdz šim pārbaudīta plūdos un Covid-19 krīzē. Tagad tiek meklēti risinājumi, kā nostiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību arī iespējamā militārā iebrukuma gadījumā. Kā uzsver domnīcas “Veselības aprūpes noturība krīzēs” eksperti, svarīgākais esot savlaicīga plānošana un starpnozaru sadarbība.
Kā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule – Covid krīzē nezināmā bija daudz un kļūdu arī, bet galā tikām. Domnīcas “Veselības aprūpes noturība krīzēs” dalībniekiem Cipule skaidro, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir smagnēja. Tā sastāv no dalībniekiem, kas atrodas sistēmā, no procesiem, ar ko tie sasaistīti kopā un resursiem. Lai gan īsti pat nevarot pateikt, kā tas izdevies, bet līdz šim veselības aprūpes sistēmu varētu saukt par noturīgu, jo tā darbojas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā par veselības aprūpes sistēmas noturību aizvien biežāk domājam iespējamajā X stundā jeb iebrukuma gadījumā. Šajā gadījumā gan ar atstrādāto, bet smagnējo mehānismu īsti nepietikšot.
“Neatliekamajā medicīnā mēs pašlaik strādājam pēc principa, ka mums ir ārstniecības personas, kuras brauc pie pacienta. Visu izvērtē uz vietas un tikai tad dodas uz ārstniecības iestādi, ja vajag. Krīzē šis princips mainās. Mainās arī pieeja daudzu cietušo aprūpē,” saka Liene Cipule.
Covid krīzes laikā esot bijušas vadlīnijas, kas paredzēja ārstēt tās personas, kam cerības uz izdzīvošanu lielākas, tomēr praksē iztikuši bez to pielietošanas. Militāra iebrukuma gadījumā resursu trūkuma dēļ tās varot nākties piemērot arī praksē.
Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieks, aizsardzības un drošības jomas eksperts Vitālijs Rakstiņš piebilst, ka svarīgākais esot domāšanas maiņa: “Tas ir pats galvenais – mums ir plāni, procedūras. Droši vien arī kaut kad krājumus papildinās, bet galvenais uzsvars, manuprāt, ir tieši uz indivīdu, iedzīvotāju un organizāciju gatavību. Tas ne vienmēr prasa milzīgas investīcijas, bet tas ir tas, ko mēs saucam par noturību, par gatavību dažāda veida apdraudējumiem un situācijām.”
Runājot par iedzīvotājiem, eksperti atgādina, ka ikvienam ir jāparūpējas par nepieciešamo medikamentu, īpaši ārstu izrakstīto recepšu medikamentu, saprātīgiem krājumiem. Arī zāļu ražotājiem un izplatītājiem jau šodien jāpiedomā par zāļu pieejamību gadījumiem, ja loģistikas ķēdes tiktu pārrautas. Ne mazāk svarīgi ir sagatavot arī normatīvos aktus, lai lēmumus, kas krīzes situācijā jāpieņem ātri, nebūtu jāapspriež darba grupās.
“Ļoti liela nozīme ir starpnozaru sadarbībai un tam, ka visiem ir vienota izpratne – veselība ir svarīga joma. Vērtējot situāciju Latvijā, kas attiecas uz normatīvajiem aktiem, plāniem un stratēģisko līmeni – šis līmenis ir samērā sakārtots. Ir jāskatās soli tālāk, un soli tālāk ir apmācības, apmācības un vēlreiz apmācības,” saka Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta aizsardzības padomniece Biruta Kleina.
Liene Cipule atzīst – pašreiz mūsu sistēma nav tam gatava.
Domnīca “Veselības aprūpes noturība krīzēs” plāno turpināt metodoloģiju izstrādi, bet paneļdiskusijā izkristalizējušās atziņas un problēmas tikšot apkopotas un nonākšot arī ministrijā.