Nomācošais automobiļu īpašnieku vairums ir pārliecināti, ka mazgāt savu dzelzs rumaku vajag tikai un vienīgi skaistuma vārdā. Tātad, mazgātavā jāiegriežas vien tad, kad sāk kļūt grūti noteikt auto, tā virsbūves krāsu vai arī puķainās peldbikses, ko daudzi sauc par šortiem, sāk smērēties, braucamrīkā mēģinot iespraukties.
Neviens un nekad nav teicis, ka auto mazgāšana skaistuma vārdā ir kaut kas slikts un nepareizs. Taču par higiēnu atceras vien tikai retais. Un tas nepavisam nav labi, jo violetā krāsā nolakoti nagi vēl nenozīmē pietiekamu kalcija daudzumu organismā. Un tas, ka caur nagu lakas slāni nevar saskatīt melnzemes nogulsnes, nenozīmē, ka melnzemes tur nav. Izskatās jau daudz maz ciešami, bet no veselības viedokļa šādi nagi ir bumba ar laika degli.
Teju vai no katra gludekļa nozares speciālisti mums stāsta, ka auto mazgāšana pirmkārt jau ir rūpes par braucamrīka spēju pretoties ļaunās rūsas uzbrukumiem. Pat tad, ja tās sāni šķiet gana tīri un pat spīdīgi, smiltis un putekļi ir visur – starp durvīm, bagāžnieka vāka, motora pārsega, zem dekoratīvajām uzlikām un pat visniecīgākajās virsbūves šuvēs jeb detaļu savienojuma vietās. Un mazs mazītiņš smilšu graudiņš mēneša laikā spēj sagādāt lielus izdevumus, kā jauna, tā ne tik jauna automobiļa īpašniekam.
No kā sastāv slīpējamais papīrs? Klasiskā izpildījumā – no papīra un smiltīm. Dažāda izmēra smiltīm, kas berzes rezultātā izslīpē to vietu, kuru vēlamies attīrīt no iepriekšējiem slāņiem vai gluži vienkārši nogludināt. Smilšu grauds starp divām kustīgām virsbūves detaļām dara tieši to pašu, ja nu tikai slīpējamā virsma ir mikroskopiska – viena smilšu grauda izmērā.
Veiksmīgā smilšu grauda un auto virsbūves mijiedarbībā tiek bojāta lakas kārta, pēc tam arī krāsa un, ja ir, tad arī grunts krāsa. Ar to ir vairāk kā pietiekami, lai skābais lietus, skābeklis, ogleklis un daudzi citi ķīmiskie savienojumi pakļūtu zem atlikušā lakas un krāsas slāņa.
Te nu ir tas brīdis, kas ieraugām biedējošu rūsas pumpu – uz augšu parauta, nedaudz sadrupusi krāsa, kas liecina, ka zem pumpas ir izmēros vismaz trīs reizes lielāks rūsas iedīglis. Viss pārējais ir laika jautājums, metinātāja un krāsotāja vizīte un “ar Dievu atvaļinājuma ceļojumam atliktā nauda”!
Auto jāmazgā pēc iespējas bieži un ne tikai virspusēji, bet rūpīgi ar ūdens strūklu izskalojot visas aizdomīgās vietas, kur varētu sakrāties dubļi, smiltis un putekļi. Lai iegūtu pēc iespējas labāku rezultātu, stipri vien jāpiedomā pie mazgāšanas metodes un vietas.
Ātrākais, protams, ir ieskriet tā dēvētajās “birstēs” jeb auto mazgāšanas automātā, kur lielas un krāsainas birstes kārtīgi rūcina gar auto virsbūvi. No vienas puses šķiet pavisam nevainīga procedūra – degvielas uzpildes stacijā nopirktā kafija un sasodīti drūpošās smalkmaizītes, rokā mobilais telefons, un, zināmu minūšu skaitu, varam ļaut robotam cīnīties ar mūsu automobiļa netīrumiem.
Nevaram nevienu sliktu vārdu teikt par šādas auto mazgāšanas kvalitāti un procesā izmantoto ķīmiju. Priekšmazgātājs jeb aktīvās putas, šķidrais vasks un jonizēts ūdens, lai nepaliktu neglīti balti pilienu nosēdumi. Pa virsu arī remdens gaiss, kas ar spēku notrauš ūdeni un piedevām pat nedaudz nosusina.
Vien kāda neliela nianse – mēs nevaram būt droši, ka pirms mums par skaistumu nerūpējās līdz acīm dubļos nodzīts apvidus auto pēc Tīreļpurva šķērsošanas. Tad ne viens vien smilšu grauds aizķersies šķietami mīkstajos porolona birstes saros un ar nasku rūpību metīsies padarīt mūsu lakotos limuzīna sānus nedaudz matētus. Reizēm pat pamatīgi sašvīkātus.
Nešaubīgi labs risinājums ir auto mazgāšana ar rokām. Protams, arī šajā procesā rokas ir vien daļa no izmantotajiem instrumentiem. Arī šādās auto mazgāšanas vietās tiek izmantots augstspiediena ūdens sūknis, putotāja pistoles un saspiestais gaiss. Savukārt birstes aizvieto cilvēka rokā iespiests sūklis. Atšķirībā no birstēm, šajā gadījumā varam palūgt mūsu klātbūtnē rūpīgi izskalot sūkli un slaukāmos dvielīšus, jo pretējā gadījumā jau atkal tiksim pie smilšu graudu autogrāfiem. Un arī rūpīgu spraugu izskalošanu ar mazgātavas darboņiem noteikti sarunāt varēs. Šis pasākums ir teju vai labākā izvēle, ja vien ne diezgan nedraudzīga pakalpojuma cena.
Pašapkalpošanās auto mazgāšanas stacijas ir lielisks izgudrojums, ja vien paši nemetamies rezultātu sabojāt. Ir sāpīgi skatīties kā pāri par simts tūkstošiem eiro vērta braucamrīka saimnieks ķeras pie apdilušās birstes un sāk vienmērīgi dzenāt smiltis un dubļus pa visu auto virsbūves virsmu un stikliem. Dažs labs pat pamanās sākt skaistumkopšanas procedūru no apakšas – izbraukāt ar birsti pa riteņu diskiem, sliekšņiem, arkām un tad pakāpeniski turpināt skrāpēt durvis, motora pārsegu, jumtu. Ģeniāli, ja nebūtu tik sāpīgi!
Starp citu, uz pašapkalpošanās mazgāšanas stacijām ik pa brīdim atbrauc kāds, kurš jau laikus bagāžas nodalījumā pietaupījis sūkli. Un atkal jau tradicionālā smilšu graudu deja pa visu auto.
Aktīvo putu sūtība virs zemes ir atmiekšķēt netīrumus un pacelt tos ūdens virspusē. Līdz ar to, pamatīga ūdens strūkla netīrumus viegli notrauš mazgājamās virsmas un aizskalo nebūtībā. Retu reizi kāds piekaltis jāņtārpiņš pretojas šādam procesam, taču to var viegli labot, veicot procesu konkrētā vietā divas vai, ja nepieciešams, trīs reizes. Jebkurā gadījumā tas būs labāk par aizdomīgu birsti, sūkli vai lupatu.
Tiem, kam ir iespēja auto nomazgāt piemājas mauriņā pašu spēkiem, ir sasodīti paveicies. Tieši šādā veidā varam sasniegt automobilim visvēlamāko rezultātu. Protams, ja ievērosim secību un elementāras piesardzības normas.
Sākam ar ūdeni – daudz ūdens! Vai nu no augstspiediena sūkņa labākajā gadījumā, vai no gluži parastas dārza šļūtenes. Ūdeni vajag tieši tik daudz, lai noskalotu smiltis, dubļus un putekļus. Tad uz mitras virsmas uzklājam biezu aktīvo putu slāni un ļaujam tām vismaz dažas minūtes paveikt savu svarīgo uzdevumu. Ja jūtam nepieciešamību pēc birstes vai sūkļa, tad pirms lietošanas to pamatīgi izskalojam tekošā ūdenī. Un jā – šampūna spainītī vajadzētu ievietot smilšu ķērāju. Distanceri, kurš neļaus ar sūkli sagrābt no spaiņa dibena tur sakrājušās smiltis.
Pa to laiku aktīvās putas būs paveikušas savu uzdevumu, kuras ar ūdens strūklu noskalojam un tikai tad ķeramies pie auto šampūna un sūkļa. Speciālisti iesaka sūkļa vietā izvēlēties speciālo mazgājamo cimdu – mikrošķiedras rokas uzmava ar daudz makaroniem vai tārpiņiem līdzīgām strēmelītēm. Šo cimdu vieglāk izskalot un tas mazāk uzkrāj sevī nevēlamās smiltis.
Pēc rūpīgas peldes jebkurš auto būs pateicīgs par drošu vaska kārtu turpmākai aizsardzībai. Slinkākie var izmantot izsmidzināmo vasku un ar sausu drāniņu to viegli iepulēt. Īsta auto gardēdis ķersies pie profesionālā vaska, ko vispirms plānā kārtā ar speciālu aplikatoru uzklāj virsbūvei un tad ar mīkstu drāniņu to iepulē.
Lai arī kurš auto mazgāšanas paņēmiens mums tuvāks sirdij, atceramies, ka vispirms tā ir higiēna. Tās ir rūpes par auto garu un tā laimīgu mūžu bez rūsas. Un tikai pēc tam mazgāšana jau ir skaistumkopšanas procedūra.