Vidzemes pašvaldībās turpinās darbs pie trešās kategorijas patvertņu izveides un aprīkošanas. Lai visā Latvijā pielāgotu vismaz 50 patvertnes, no Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Dažviet būvdarbi jau rit pilnā sparā, citviet vēl tiek saskaņota dokumentācija vai meklēti risinājumi izmaksu samazināšanai.
Limbažos viena no telpām, ko pašlaik pielāgo trešās kategorijas patvertnes vajadzībām, ikdienā kalpo kā audēju darbnīca. Šobrīd stelles noliktas malā, lai telpās varētu strādāt būvnieki. Ar Eiropas fondu atbalstu Limbažu novadā paredzēts pielāgot septiņas patvertnes, kurās krīzes situācijā varētu uzturēties aptuveni 1200 cilvēku. Limbažu novada civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš uzsver, ka pašvaldība vēlas nodrošināt telpu lietderīgu izmantošanu arī ikdienā.
«Protams, mēs to visu darām ar domu, ka patvertnes nekad nevajadzēs izmantot. Taču ieguldīt līdzekļus un pēc tam turēt telpas tukšas arī nebūtu lietderīgi. Vienā vietā varēs darboties audēju pulciņš, citur atrasties noliktava. Galvenais, lai nepieciešamības gadījumā telpas varētu ātri atbrīvot un izmantot patvēruma nodrošināšanai,» skaidro Siliņš.
Lai krīzes situācijās nodrošinātu elektroapgādi, Limbažu novadā izvēlēts uzstādīt lielas jaudas akumulatoru sistēmas. Atšķirībā no ģeneratoriem tās darbojas klusāk un to izmantošanai nav nepieciešama degviela. Vienā no objektiem paredzēta 20 kilovatu sistēma, kas varēs ilgstoši nodrošināt nepieciešamo apgaismojumu. Siliņš norāda, ka pašvaldība izvēlējusies vienkāršāku un ātrāku pieeju, neveicot laikietilpīgu projektēšanu tur, kur tā nav nepieciešama. Paralēli būvdarbiem tiek organizēti iepirkumi patvertņu aprīkošanai.
Valmieras novadā paredzētas vietas vairāk nekā 3600 cilvēkiem. Valmieras novadā projekta pirmajā kārtā plānots pielāgot 12 objektus — 11 Valmierā un vienu Rūjienā. Kopumā šajās patvertnēs paredzētas vietas vairāk nekā 3600 iedzīvotājiem.
Vairākos objektos darbi jau sākušies. Būvnieki veikuši demontāžu, savukārt pašvaldības speciālisti plāno nepieciešamā aprīkojuma iegādi.
Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums skaidro, ka patvertņu izveide ietver gan būvniecību, gan telpu labiekārtošanu, jo šādām vietām ir specifiskas prasības. Pašvaldības prioritāte ir arī bērnu un jauniešu drošība, tādēļ uzmanība pievērsta vietām, kur viņi ikdienā pulcējas.
Vienlaikus Gailums norāda, ka ne visās situācijās patvērumam nepieciešama īpaši izbūvēta patvertne. Atkarībā no apstākļiem drošību var nodrošināt arī piemērotas ēkas telpas, kurās ievērots divu sienu princips, vai pazemes autostāvvietas.
Cēsu novadā trešās kategorijas patvertņu vajadzībām paredzēts pielāgot desmit objektus dažādās novada vietās. Pagaidām praktiskie darbi vēl nav sākušies, jo turpinās dokumentācijas saskaņošana.
Pašvaldība secinājusi, ka septiņos objektos iespējams iztikt bez atsevišķas projektēšanas, tādējādi ietaupot līdzekļus. Savukārt trijos objektos projektēšana būs nepieciešama sarežģītāku inženierkomunikāciju risinājumu dēļ.
Cēsu novada civilās aizsardzības speciālists Vilnis Karlsbergs atzīst, ka sākotnēji pašvaldība vēlējusies izstrādāt projektus visām patvertnēm, tomēr vēlāk secinājusi, ka tas prasītu pārāk lielus izdevumus. Arī Cēsīs paredzēts, ka patvertņu telpas ikdienā netiks turētas tukšas. Tās varēs izmantot citām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot iespēju noteiktā laikā atbrīvot telpas iedzīvotāju uzņemšanai.
Karlsbergs pievērš uzmanību arī iedzīvotāju informētībai. Lai gan informācija par civilo aizsardzību ir plaši pieejama, viņaprāt, daļa sabiedrības par šiem jautājumiem sāk interesēties tikai tad, kad rodas reāls apdraudējums.
Ne visās Vidzemes pašvaldībās patvertņu pielāgošana norit bez sarežģījumiem.
Valkas novadā pirmais iepirkums par divu patvertņu pielāgošanu noslēdzies bez rezultāta, jo piedāvātās būvniecības izmaksas pārsniegušas projektam atvēlētos 90 000 eiro.
Savukārt Smiltenes novadā jau noslēgti līgumi par divu objektu pielāgošanu, bet vēl diviem objektiem iepirkuma procedūra tuvojas noslēgumam.
Pašvaldības uzsver, ka turpina meklēt papildu finansējuma iespējas, lai nākotnē patvertņu tīklu varētu paplašināt. Kā viens no iespējamiem atbalsta avotiem tiek minēts Norvēģijas finanšu instruments.
Lai gan pašvaldību izvēlētie risinājumi un darbu tempi atšķiras, kopīgais mērķis ir izveidot patvertnes, kuras krīzes situācijā būtu iespējams ātri sagatavot iedzīvotāju uzņemšanai, vienlaikus nodrošinot telpu praktisku izmantošanu arī ikdienā.