Gatavojoties Mazsalacas simtgadei, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēji un studenti devušies nedēļu ilgā lauka pētījumā, lai izzinātu pilsētas un tās apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu un mūsdienu dzīvi. Ekspedīcija aptver Mazsalacas pilsētu, kā arī Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastus.
Janīna Kursīte, ekspedīcijas vadītāja, stāsta par pētījumu: “Mēs tik daudz esam ceļojuši, darbs ir bijis ļoti intensīvs. Visu šo ierosināja Dace Jurka, kura mūs arī informēja par Mazsalacas simtgadi. Es teikšu, ka viņa ir nopelniem bagāta kultūras darbiniece. Intervējot Mazsalacas amatniekus, uzņēmējus un pazīstamus cilvēkus, mēs izzinām un no jauna ceļam augšā novada vēsturi.”
Pētnieku darbu atvieglo novadpētniecības speciāliste Agita Lapsa, kura palīdz veidot intervējamo sarakstu, sniedz informāciju par vietējiem iedzīvotājiem un iesaka stāstus, kas ļauj daudz dziļāk iepazīt Mazsalacas apkārtnes vēsturi un cilvēkus.

Vidzemes televīzijas foto
Agita Lapsa stāsta par vietējo iedzīvotāju atsaucību: “Jāsaka, ka kopumā Mazsalacas puses iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi. Sākumā viņi ir piesardzīgi, bet nesaka nē. Es mēģinu uzrunāt tos, kurus vairāk pazīstu, jo man ir saprašana par to, ko viņi var stāstīt un kādā virzienā sarunas varētu virzīties. Tēmu ir ļoti daudz, sākot ar stāstnieku kustību un beidzot ar indēšanas gadījumu izpēti, vietvārdu pierakstīšanu, nacionālo partizānu kustību, sēļu stāstiem un cilvēka un dabas mijiedarbību.”
Viens no ekspedīcijas pieturpunktiem ir kaņepju saimniecība, kur kaņepes audzē jau piecpadsmit gadus. Saimniecība šajā laikā izaugusi līdz 130 hektāriem, un tajā tiek pavairota sertificēta kaņepju šķirne “Loja”. No izaudzētajām kaņepēm top eļļa, lobītas sēklas un proteīns.
Iveta Pāvula, ZS “Lojas” saimniece, stāsta par savas dzimtas saikni ar Mazsalacas pusi: “Mana dzimta šeit saimnieko jau vairāk nekā simts gadus. Sākumā mēs to darījām kalpu kārtā, bet nu jau esam kungu kārtā. Man liekas, ka ir brīnišķīgi, ka ir kāds, kurš atbrauc no malas un izceļ šo tēmu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pašapziņas celšanai latviešiem – apzināties savas vēsturiskās saknes un pievērst uzmanību tam, cik patiesībā esam īpaši un ko esam spējuši izveidot.”
Pētnieki interesējas ne tikai par folkloru un vēsturiskajiem notikumiem, bet arī par mūsdienu lauku dzīvi. Viņi meklē stāstus par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri šodien veido un attīsta Mazsalacas apkārtni, lai parādītu, kā vēsturiskais mantojums savijas ar mūsdienām.

Vidzemes televīzijas foto
Janīna Kursīte izceļ: “Pats galvenais, kāpēc ir svarīgas ekspedīcijas, ir tas, ka jaunā paaudze redz, kā notiek dzīve laukos, ko dara uzņēmēji. Intervējot svešus, gados vecākus cilvēkus, viņi ieinteresējas arī par saviem senčiem. Tādējādi notiek paaudžu pārmantojamība. Man liekas, tas ir vissvarīgākais.”
Anna, LU EZTF kultūrvides mantojuma izpētes un aizsardzības studente, stāsta par savu darbu ekspedīcijā: “Mans uzdevums pārsvarā ir aizpildīt anketas un sekot līdzi diktofonam, kā arī uzdot visus nepieciešamos jautājumus, lai iegūtu svarīgākos datus: dzimšanas gadu, informāciju par vecākiem, radiem. Protams, arī uzdot jautājumus, katram no mums ir sava tēma, kas interesē vairāk. Bieži vien intervijas pašas aizrauj, un cilvēka stāsts kļūst tik būtisks, ka nav iespējams neuzdot papildu jautājumus. Tā ir vesela kombinācija no dažādām darbībām.”
Līga, videooperatore un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma absolvente, skaidro, kāpēc pie cilvēkiem dosies arī nākamajā gadā: “Mēs šeit esam aptuveni nedēļu, un, lai arī cik daudz interviju vienā dienā veiktu, fiziski nav iespējams visu paspēt, jo patiešām ir ļoti daudz vērtīgu stāstu. Tāpēc braucam divus gadus, lai varētu uzklausīt un dokumentēt pēc iespējas vairāk cilvēku stāstus.”
Ekspedīcijas laikā pētnieki pēta, kā gadu gaitā attīstījusies Mazsalaca, mainījusies vietējo cilvēku ikdiena un kopienas dzīve ar apkārtējiem pagastiem un novadiem. Intervijās, dzīvesstāstos un citos materiālos iegūtā informācija nākotnē tiks izmantota, veidojot rakstu krājumu un dokumentālo filmu par Mazsalacas un tās apkārtnes vēsturi un mūsdienām, sagaidot pilsētas simtgadi 2028. gadā.