Tālmācības ierobežošana satrauc skolas un ģimenes

Tālmācība Latvijā kļuvusi par iespēju tūkstošiem skolēnu, kuri veselības problēmu, dzīvesvietas, profesionālā sporta vai citu apstākļu dēļ nevar pilnvērtīgi mācīties klātienē. Taču iespējas šādā formā iegūt izglītību pamatskolas posmā šobrīd tiek ierobežotas. Jelgavas novada Tālmācības vidusskola, kas ir vienīgā bezmaksas šāda veida skola Latvijā, uzsver – daļai ģimeņu tālmācība nav ērtākā alternatīva, bet nepieciešams risinājums. Kā šīs pārmaiņas var ietekmēt skolēnus un ģimenes?

Pabeidzot 9. klasi Ozolnieku vidusskolā, Patrika Slišāna mājās, ģimenes lokā, tika nolemts, ka turpmākās skolas gaitas būs optimālāk realizēt lielākoties attālināti. Kopš desmitās klases Patriks bez skolas programmas apguves aktīvi nodarbojas ar sportu un ir iesaistījies arī skolas pašpārvaldes darbā, kurā pašu spēkiem organizē arī vērienīgus klātienes pasākumus.

“Pasākums notika mums Ozolnieku tautas namā, mēs paši skaitījām, cik tie cilvēki būs, vajadzēja dažādus priekšmetus paņemt līdzi, piemēram, flomāsterus, un mēs paši gatavojām to, ko mēs darīsim tajā pasākumā. Mums bija dažādas interesantas aktivitātes, kustības un viktorīnas. Mums arī mūziķis bija. Mums kā pašpārvaldei ļoti labi izdevās,” ziemas pasākumu atminas Jelgavas Tālmācības vidusskolas 12. klases audzēknis Patriks Slišāns.

Jelgavas novada Tālmācības vidusskola izveidota uz Jelgavas novada neklātienes vidusskolas bāzes. Šobrīd tajā mācās ap 300 skolēnu vecumā no 16 līdz 50 gadiem. Patriks norāda – tālmācības priekšrocība ir iespēja pašam plānot savu laiku un mācīties neatkarīgi no atrašanās vietas.

Patriks Slišāns: “Šajā tālmācībā var mācīties bez maksas. Tu vari mācīties no jebkuras vietas. Var pieslēgties tiešsaistē, var arī noskatīties, ja tu esi nokavējis kādu tiešsaisti vai netiec kādā stundā. Katru nedēļu ir uzdevumiņi, tu mierīgi pildi, jebkurā laikā ieplāno, kad tu to izdarīsi. Tev nav jāceļas tā kā uz skolu.”

Skolā norāda – tālmācību izvēlas cilvēki ar dažādiem dzīvesstāstiem. Te mācās profesionāli sportisti, cilvēki ar veselības problēmām, kā arī ģimenes, kas dzīvo ārpus Latvijas. Daļai skolēnu attālinātās mācības kļuvušas par piemērotāku risinājumu arī pēc Covid-19 pandēmijas laikā pieredzētajiem mentālās veselības izaicinājumiem.

“Skolēnam ir vairāki atbalsta punkti, viņš zina, ka viņam ir klases audzinātājs. Viņš var ar viņu sazināties gan telefoniski, gan uzrakstot, gan moduļu mācību vidē. Viņš var sazināties ar skolas administrāciju, gan ar atsevišķo priekšmeta pasniedzēju. Es pieļauju, ka ir vieglāk un arī man ir vieglāk, ja es spēju sazvanīt, spēju sazināties,” skaidro Jelgavas novada Tālmācības vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Antra Akermane.

Taču no šā mācību gada tālmācībā vairs netiek uzņemti skolēni pamatskolas posmā – mācības šādā formā iespējams sākt tikai no 9. klases. Izmaiņas saistītas ar pērn pieņemtajiem lēmumiem par tālmācības finansēšanu, kas paredzēja valsts finansējumu koncentrēt vidējās izglītības posmā. Līdz ar to skolēniem, kuri tālmācību vēlētos izvēlēties jau pamatskolā, šāda iespēja vairs nav pieejama. Pašvaldībā uzsver – tas nozīmē, ka daļai bērnu un ģimeņu tiek sašaurinātas iespējas izvēlēties izglītības formu, kas konkrētajā dzīves situācijā būtu piemērotākā.

“Ļoti negatīvi, jo mēs katru dienu saskaramies ar to, cik šī skola ir svarīga, cik šī mācīšanās forma ir svarīga. Un mums ļoti žēl, ka pamatskolas klases ir atņemtas. Mēs zinām un izjūtam to, ka to vajag. Šeit neiet runa par cilvēku vēlmi paslinkot. Šeit ir pamatoti. Vai nu veselības problēmas, vai nu dzīvošana ārzemēs. Jo mums ir arī klases stundas, kur runa iet par svarīgo Latvijai, lai būtu patriotisms, lai būtu sasaiste ar savu zemi,” saka Antra Akermane.

Pašvaldība uzsver arī šādas izglītības formas finansiālo ieguvumu. Tālmācības skolas uzturēšanai nepieciešami mazāki izdevumi nekā tradicionālas skolas infrastruktūras nodrošināšanai.

“Mūsu pašvaldības izdevumi ir salīdzinoši vismazākie pret citām iestādēm, jo tieši šī tālmācības vidusskola liek mums neturēt lielās skolas iestādes telpas kā citai skolai, kurai ir uzturēšanas izmaksas, proti, visi komunālie, ūdens sistēmas un visi pārējie pakalpojumi. Šobrīd mēs nodrošinām telpas, kuras, jāsaka, ir pietiekami kompaktas, bet tālmācībai ir attiecīgā izglītības forma un pašvaldībai, salīdzinot ar citām skolām, izdevumi ir vismazākie,” uzsver Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, sporta un labklājības jautājumos Ilze Vītola (ZZS).

Skolā gan uzsver, ka interese par tālmācību saglabājas. Skolēni turpina izvēlēties arī dažādas vidusskolas programmas.

Jelgavas novada Tālmācības vidusskolas direktores vietniece Regīna Detlova: “Varu teikt, ka interese ir diezgan liela ne tikai no tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav nokārtojuši devīto klasi, ir arī turpinātāji, jo pagājušajā gadā mums bija arī astotā klase, bet arī vidusskolas programma ar trim groziem. Mums ir uzņēmējdarbība un valodas viens grozs, dizains un tehnoloģijas otrais grozs, un mēs izveidojām jauno grozu, kur pievienojām novadu mācību.”

Latvijā tālmācībā šobrīd mācās gandrīz 12 tūkstoši skolēnu. Vairāk nekā 8 tūkstoši no viņiem ir vidusskolēni, bet aptuveni 3,5 tūkstoši – pamatskolas skolēni.