Pēc 200 gadiem Jelgavā atdzimst hercogienei Dorotejai veltīta kantāte

Jelgavā pirmoreiz Latvijā atskaņota austriešu komponista Sigismunda Neukoma, iespējams, ap 1824. gadu sarakstītā ”Lieldienu rīta kantāte.” Kantāte veltīta Kurzemes un Zemgales hercogienei Dorotejai un viņas māsai – rakstniecei un apgaismības ideju paudējai Elīzei fon der Rekei, kuras bija nozīmīgas personības sava laika Eiropas kultūras telpā, tādejādi vēlreiz apliecinot, ka Latvijas kultūrvēsture vienmēr bijusi saistīta ar Eiropu. 

Muzeju nakts noskaņā Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā klātesošos priecēja arī kāds muzikāls notikums. Pirmoreiz Latvijā mūziķi izpildīja austriešu komponista Sigismunda  Neukoma 19. gadsimtā sarakstīto Lieldienu rīta kantāti, kas ir veltījums Kurzemes un Zemgales hercogienei Dorotejai un viņas dižciltīgajai māsai Elīzei fon der Rekei. Muzikoloģe un dziedātāja Lauma Malnace: ”Šis konkrētais komponists Sigismunds Neukoms bija viens no Jozefa Haidna skolēniem, un savā laikā ļoti atzīts galma komponists.”

Savulaik no Parīzes un Pēterburgas līdz Portugālei labi zināmā galma komponista Neukoma sarakstītā kantāte mūsdienu profesionāļiem bijis liels pārsteigums. Komponiste un pianiste Solveiga Selga teic, ka mazliet sajutusies kā pirmatklājēja: ”Šis skaņdarbs ir lielisks kantātes paraugs, kurā ir brīnišķīgas kontrastējošas daļas starp koriem, ansambļiem un solistiem, tur ir terceti. Katra no šīm daļām ir ar atšķirīgu raksturu, tajās ir arī dažādi taktsmēri.”

”Tas, ka šāda statusa komponists veltīja šo kantāti šīm dižciltīgajām sievietēm, kuras dzīvoja Latvijā – tas tikai apliecina to, ka Latvijas kultūrvēsture vienmēr bijusi saistīta arī ar Eiropas aristokrātiju un vienmēr bijusi plašāka – daļa no visas Eiropas kultūrvēstures,” skaidro muzikoloģe Lauma Malnace.

Skaņdarbs atklāj vēlīno klasicismu un ieskicē agrīno romantismu. Tajā Lieldienu noskaņa savijas ar lirismu un garīgu pacilātību. ”Šis ir, manuprāt, tāds brīnišķīgs piemērs, kā rodas romantisma pirmdīgļi – tie vēl ir tajā klasicisma struktūrā, bet jau tādā izteiskmīgākā, krāšņākā harmonijā. Arī šī vēsts par Lieldienu Kristus augšāmcelšanos skan ne tikai svinīgi, bet arī ar tādu emocionālu pieskaņu,” stāsta Lauma Malnace.

Seno kantāti Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā izpildīja astoņi profesionāli mūziķi. Soliste Nora Kalniņa atzīst, ka seno skaņdarbu izprast un interpretēt neesot bijis grūti: ”Tās notis, ko mēs saņēmām bija senajās atslēgās. Līdz ar to tur mazliet jābūt zināšanām, bet, kad ar to tikām galā, izrādījās, ka mūzika ir diezgan tāda.. nu, tā pati ļauj nolasīties.”

Par vēsturiskās kantātes atrašanu un iespēju to atskaņot muzeja darbinieki paldies teica advokātam un vēstures entuziastam Normundam Rečam, kurš gan atzīst, ka bez Liepājas kolēģa tā nebūtu nonākusi Zemgalē:  ”Faktiski, skaņdarbu atrada kolēģis, advokāts Jānis lagzdiņš no Liepājas, un tā kā mēs sadarbojamies, tad viņš padeva ziņu. Šeit ir tas, ka Jānis Lagzdiņš ir Liepājas patriots, es – Jelgavas, un mēs sadarbojamies.”

Pieaicinātie mūziķi, tāpat kā Imants Lancmanis un citi klātesošie, cer, ka šis nebija pirmais un pēdējais Lieldienu kantātes atskaņojums Latvijā, un nākamreiz to varēs dzirdēt Rundāles pilī.