Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde, kas liek skatītājam uzdot neērtus jautājumus – vai klusēšana var būt tikpat bīstama kā nepatiesa apsūdzība? Un vai aizdomas bez pierādījumiem drīkst kļūt par pamatu rīcībai? Toma Treiņa režijā tapusi izrāde “Šaubas”, kas veidota pēc amerikāņu dramaturga Džona Patrika Šenlija lugas motīviem. Tas ir psiholoģisks stāsts par patiesības meklējumiem un to, kā aizdomas var graut cilvēku dzīves.
Izrādes “Šaubas” režisors Toms Treinis atklāj, ka darbība norisinās Amerikas katoļu skolā, kur stingra hierarhija un disciplīna saduras ar šaubām: “Skatītājs ieraudzīs tādu divu ideju sadursmi kaut kādā mērā, divu pārliecību sadursmi – vienā skolā, kur tiek skarti tādi kutelīgi jautājumi, kas šobrīd ir tieši gaisā, ņemot vērā, ka mēs zinām skandālus, kas ir saistīti ar katoļu baznīcu šobrīd. Ar tiem gadījumiem, kas tiek atklāti un varbūt kaut kur vēl ir.”
Stāsta centrā ir skolas direktore māsa Aloīzija Māras Mennikas izpildījumā. Viņai rodas aizdomas, ka skolas mācītājs tēvs Flinns, kuru atveido Krišjānis Strods, iespējams, pastrādājis noziegumu pret kādu no skolēniem.
Māsa Aloīzijas atveidotāja Māra Mennika stāsta, ka viņas varone bez konkrētiem pierādījumiem uzsāk neatlaidīgu cīņu, lai noskaidrotu patiesību: “Māsa Aloīzija, man liekas, apšauba visu. Viņa bez maz apšauba, vai viņa šaubās – viņa ir liela, staigājoša šauba, bet, viņasprāt, pamatota, un tas nav tāpat vien. Tas viņu nomoka, bet viņa neizrāda šīs šaubas. Es redzu, bet es šaubos, vai es redzu. Viņa ļoti apgrūtina sev dzīvi no vienas puses, bet, ja nebūtu tādu cilvēku kā viņa, tad pasaulē būtu daudz vairāk ļaunuma.”
Notikumu centrā nonāk arī jaunā māsa Džeimsa Diānas Kristas Stafeckas atveidojumā. Viņas varone kļūst par starpnieci starp divām pretējām pārliecībām: “Māsa Džeimsa nekad nebija šaubījusies par to, kam ticēt, bet pēkšņi viņa šaubās par to, kam ticēt. Tas satricina tādā lielā nozīmē. Ne tikai par to, vai ticēt tam, ko saka māsa Aloīzija, vai tam, ko saka tēvs Flinns, jo viņa ir tāds kauliņš starp diviem, bet viņu tas satricina lielākā nozīmē – tās šaubas.”
Lai arī darbība risinās baznīcas vidē, izrāde runā ne tik daudz par ticību, cik par baznīcu kā institūciju un tās lēmumiem – kā rīkoties, ja rodas aizdomas.
Tēva Flinna atveidotājs Krišjānis Strods atzīst, ka viņa varonis cenšas mazināt pārlieku stingros katoļu skolas noteikumus, kurus tik dedzīgi aizstāv Māsa Aloīzija: “Es domāju, viņš ir tāds varonis, kurš dēstī šaubas. Es pats par šaubām pirmajā sprediķī runāju, bet tas ir citādāk. Mana loma šeit ir dot jums iemeslu turpināt šaubīties.”
Režisors Toms Treinis uzsver, ka izrāde neatbild uz visiem jautājumiem – tā tos tikai uzdod, atstājot skatītāju ar savām šaubām arī pēc izrādes.