Kur tie laiki, kad liels skaits lauku cilvēki visa mūža garumā tā arī ne reizi līdz Rīgai nebija tikuši! Tie, kas tomēr mūsu galvaspilsētu kaut reizi dzīvē tika apmeklējusi, stāstīja garos ziemas vakaros par šo piedzīvojumu visai saime un tie ar atvērtām mutēm klausījās. Mūsdienās pat no attālākā Latvijas nostūra līdz Rīgai var nokļūt dažu stundu laikā un nekāda burvestība šādā ceļojumā sen jau nav meklējama. Iekāp savā dzelzs rumakā un aidā!

Ko nu mēs te par Rīgu, ja tikai retais šodien nav bijis vismaz pāris reizes Ēģiptē vai kaut kur dziļi Tirolē ar slēpēm no kalniņa vizināties. Un atkal jau tas pats stāsts – iekāp savā dzelzs rumakā un aidā! Uz Ēģipti varbūt nē, bet uz kādu no iecienītākajiem kalnu kūrortiem jau nu pilnīgi noteikti! Kas tad nu augošam organismam ir nostūrēt nieka divus tūkstošus kilometru vispirms vienā virzienā, tad arī atpakaļ.

Tomēr, ja esam ceļotāji un nemiera gari jau kopš dzimšanas, nākas jo īpaši rūpīgi izvēlēties ziemas riepas. Lai gan vēl jau var braukt ar jebkurām, bet samierināties ar stipri ierobežotu maršrutu klāstu. Jeb kurā gadījumā ar neapdomīgu izvēli ātri vien varam iekulties prāvās nepatikšanās!

Vispirms jau jāsaausās visiem radžoto riepu cienītājiem. Atcerēsimies, ka pie mums Latvijā tādas drīkst izmantot sākot no 1. novembra un līdz 1. aprīlim. Patiesībā jau arī ar to pilnīgi pietiek, jo septembrī skarbi ziemas apstākļi laikam nav novēroti viss un arī maijā sniegi un lauskis jau pierimis.

Taču vai tā tas ir visā plašajā Eiropā? Nepavisam arī nē! Piemēram Čehijā, Bulgārijā un Beļģijā radžotas riepas izmantot nedrīkst nemaz un nekad. Līdzīgi tas ir arī Horvātijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Itālijā, Portugālē un Rumānijā. 

Starp citu, vajadzētu atcerēties, ka te pat mūsu tuvējā Polijā arī riepas ar radzēm nav pieļaujamas nekādā gada laikā. Un viņus patiešām var saprast! Tie kas pēdējo gadu laikā devušies rietumu virzienā caur Poliju noteikti piekritīs, ka tieši šīs valsts lielceļi šobrīd Eiropā ir paši labākie un bojāt perfekto asfalta segumu, kas rūpīgi un regulāri notīrīts, būtu neprāts.

Un ja jau par Poliju, tad arī Vācija nav aiz kalniem. La arī šajā zemē cītīgi tiek ierobežots maksimālais braukšanas ātrums no bezgalības līdz 130 kilometriem stundā, arī tas ir pietiekami liels ātrums, lai radžu riepu pieļaujamais ātruma indekss nebūtu atbilstošs. Un, protams, arī vajadzība ir niecīga, jo Vācijā apledojušu ceļu atrast laikam jau ir neiespējama misija.

Slēpotājiem varētu būt interesanti tas, ka arī Austrijā radzes atļautas tieši tādos pašos laika intervālos kā pie mums. Te ir tikai viens liels “bet” – nokļūt Austrijā nešķērsojot Poliju nekādi neizdosies. Grozies kā gribi – atkal jau laikus jāizvēlas labas ziemas riepas bez radzēm.

Eiropā ir gana daudz valstis, kurās ziemas riepas nav obligātas. Un tas nav tikai galējo dienvidu zemes vien. Piemēram, Anglijā šāda prasība nav obligāta un viss paliek paša autobraucēja ziņā. Līdzīgi tas ir Dānijā, Beļģijā, Īrijā, Nīderlandē un pat jau ne reizi vien pieminētajā Polijā. 

Arī Čehijā ziemas riepas nav obligāta prasība, taču te attiecināma neliela piebilde – izņemot tad, kad ir sniegs un ledus. Ja tajās dienās, kad uzbiris sniegs, esam gatavi pārsēsties sabiedriskajā transportā, tad var mēģināt ietaupīt uz riepu maiņu.

Tepat pie mums kaimiņos Igaunijā ziemas riepas ir obligāta prasība no 1. decembra līdz 1. martam, savukārt atļautas tās ir no 15. oktobra līdz 31. martam. Radzes riepās drīkst būt no 1. oktobra līdz pat 30. aprīlim.

Lietuvā vēl ar vien drīkst izmantot tā dēvētās vissezonas riepas, tomēr vasaras riepas aizliegtas no 10. novembra līdz 1. aprīlim. Starp citu, Lietuvā noteikumi ir pielaidīgāki un ziemas periodā protektora dziļums nedrīkst būt mazāks par 3 milimetriem. Kā zināms, tad Latvijā tie ir 4 milimetri.

Dodoties ziemas ceļojumā jāatceras paņemt līdzi arī sniega ķēdes. Ir vietas un reizes, kad bez tām turpināt satiksmi ir stingri aizliegts. Nu kaut vai slēpotāju iecienītajā Austrijā!

Ārkārtējos laika apstākļos Austrijas varas iestādes var pieprasīt aprīkot vismaz vienas ass riteņus ar sniega ķēdēm. Skaidra lieta, ka ķēdes uzvelkamas piedziņas asij, bet pilnpiedziņas automobiļiem uz jebkuras no asīm pēc paša ieskatiem.

Vēl jāatceras, ka tajās reizēs un tajos posmos, kur sniega ķēdes ir obligātas, braukšanas ātrums jāierobežo līdz 40 kilometriem stundā.

Secinājums ir tāds, ka pirms doties ceļā, būtu prātīgi interneta dzīlēs rūpīgi iepazīties ar noteikumiem visa maršruta garumā. Neliels sīkums var sabojāt gan pašu ceļojumu, gan ekipāžas labo garastāvokli. Un, kas tad tas vairs par ceļojumu?

Otrs ieteikums – vislabākā izvēle ir M+S riepas ar atbilstošo marķējumu, ka tās izmantojamas ziemas apstākļos. Ar tādām varēsim tikt galā teju vai visā plašajā Eiropā. Pie noteikuma, ka bagāžas nodalījumā vietu atradušas arī sniega ķēdes