Arī balta svītra uz ceļa seguma ir ceļa zīme, ko jāievēro

Šķiet ziema lēnām un pamatīgi sāk atkāpties, paverot mūsu skatienam suņu kaku kalnus, nesagrābtās pērnā gada lapas un, protams, arī horizontālos ceļu apzīmējumus. Tos pašus, kurus lielākā daļa interpretē pēc savas saprašanas vai vajadzības konkrētā situācijā. Beidzot atruna, ka nav nošķūrēts ceļš, tāpēc šos apzīmējumus nevar saskatīt, nestrādā. Tāpēc laiks saprast, ka šie apzīmējumi ir nekas cits kā ceļa zīmes, kas noteiktas Ceļu satiksmes noteikumos un ievērojamas tieši tā pat kā, piemēram, ceļa zīme “stop”, “dodiet ceļu” vai “vienvirziena ceļš”.

 Autobraucēji visbiežāk grēko divos gadījumos – šķērsojot nepārtraukto līniju vai novietojot automobili stāvēšanai tur, kur joslas sadala tā pati nepārtrauktā līnija. Ja pirmajā gadījumā nervozais autovadītājs nevar sagaidīt, kad varēs apsteigt pārējos satiksmes dalībniekus un nekaunīgi pie šī ceļu apzīmējuma iebrauc pretējā joslā, tad otrajā situācijā neapskaužamā situācijā nostādīti tie, kam stāvošajam automobilim jātiek garām. Lai apbrauktu noteikumu pārkāpēju, nākas pašam par tādu kļūt un šķērsot to, ko šķērsot nedrīkst. 

Ja lielākās pilsētās kāds bailīgāks šoferis to visu arī ievēro aizdomu mākts par aiz stūra noslēpušos policistu, tad mazpilsētās tādus sīkumus neņem galvā neviens. Var pat labi redzēt, kā izdilst ceļa apzīmējumi tur, kur regulāri un daudz kādas apdzīvotas vietas iemītnieki šķērso nepārtraukto vai pat nepārtrauktās līnijas. Diemžēl nesodāmības sajūta mūsu ielās un ceļos aug augumā ar katru stundu!

Ko tad par šiem apzīmējumiem vēsta satiksmes noteikumi? Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot virkni to apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Dzelteno krāsu, kā būsim iemācījušies autoskolā, izmanto galvenokārt ceļa remonta, pagaidu ceļa un apbraucamā ceļa gadījumos. Tas gan nenozīmē, ka tāpēc tie ir mazāk svarīgi.

Nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija atdala velojoslu no pārējo mehānisko transportlīdzekļu brauktuves vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkota velojosla.

Dubulta nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar trijām vai vairākām braukšanas joslām, izņemot ieskrējiena vai bremzēšanas joslas. Lieki piebilst, ka šādu līniju vēl vairāk ir aizliegts šķērsot!

Pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām braukšanas joslām, kā arī apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā.

Pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, – sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos nepārtrauktai ceļa apzīmējuma līnijai.

Tās ir dažas – svarīgākās un ikdienā sastopamākās līnijas uz ceļa. Dabā pastāv vēl virkne citu horizontālo ceļa apzīmējumu veidu, taču tie parasti ir specifiskās vietās un pie mums sastopamas daudz retāk. Būtu fantastiski labi, ja mēs apgūtu kaut vai šīs dažas un ikdienā savas zināšanas izmantotu praksē. Visticamāk tas jūtami ietekmētu mūsu reitinga tabulas pozīciju kopējā Eiropas satiksmes drošības sarakstā.

Ja jau zīmes un apzīmējumi, kas meklējami uz ceļa virsmas, tad katram autovadītājam klātos ievērot vēl divus baltus horizontālos ceļa apzīmējumus – STOP līniju un gājēju pāreju jeb “zebru”. Arī te nav nekā sarežģīta!

Plata nepārtraukta šķērslīnija – stoplīnija – norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta “stop” zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.

Savukārt vairākas platas nepārtrauktas šķērslīnijas, kuras pazīstam kā gājēju pāreju, like autovadītājiem saausīties un būt uzmanīgiem, jo pilnīgi iespējams, ka no krūmiem pilnā ātrumā izskries tumšās drēbēs tērpies gājējs, velpsipēdists vai elektriskā skūtera dīdītājs. Un, ja visas pārējās horizontālās uz ceļa uzzīmētās līnijas svarīgas ir tikai autobraucējiem, tad gājēju pāreja ir tā vieta, kur arī to šķērsotājiem nav tikai tiesības, bet ir arī pienākumi.

Ceļu satiksmes noteikumi mūsdienās viegli un bez maksas pieejami internetā, tāpēc būs tikai apsveicami, ja ik pa laikam tos atkārtosim un pavērsimies vai nav kādas jaunas izmaiņas vai papildinājumi. Cita lieta ir tehnoloģija, kā baltās līnijas uz ceļa nonāk.

Kā zina stāstīt kāds cilvēks ar pārdesmit gadu pieredzi ceļa būvē, tad liela daļa šo apzīmējumu uz ceļa virsmas tiek uzklāti “ar roku”. Ne gluži ar parastu grīdas out, taču pamatā ir cilvēks, acumērs, mērinstrumenti un trafaresti. Te vairāk runājam par gājēju pārejām, STOP līnijām, nobraucamām vai ieskriešanās joslām un tamlīdzīgiem apzīmējumiem.

Joslu sadalošās līnijas uzklāj ar speciālu tehniku, izmantojot modernās tehnoloģijas un dažādas mērierīces.

Interesants process ir panākt, lai baltās ceļa līnijas būtu atstarojošas. Krāsa ar atstarojošiem elementiem ir gan nesamērīgi dārga, gan ar īslaicīgu noturību. Tieši šā iemesla dēļ uz baltajām ceļu apzīmējuma līnijām tiek vienmērīgi uzklātas milroskopiskas stikla lodītes. Tās iekalst krāsā un padara apzīmējumus daudz noturīgākus pret nodilumu. Savukārt gaismas stari, kas nonāk stikla lodīšu sfērās, pēc fizikas likumiem tiek lauzti un atstaroti. Automobiļu lukturi ir gana spēcīgi gaismas stara nesēji, lai nodrošinātu apzīmējumu redzamīgu pa lielu gabalu un liktu tam iemirdzēties kā apgaismojumam.

Gluži loģiski nekas uz šīs zemes nav mūžīgs. Arī baltā krāsa un stikla lodītes ar laiku zaudē savas sākotnējās īpašības tāpēc vairākos ceļa posmos šie apzīmējumi ir knapi saskatāmi. Tas nozīmē vien to, ka tehnoloģiski noteiktajā lakā nav veikti atjaunošanas darbi un ši noteikti ir tā reize, ka par to bez sirdsaoziņas pārmetumiem varam ziņot ceļa uzturētājam. Drošība ir un paliek pirmajā vietā!