Atkritumu šķirošana joprojām klibo Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2035. gadam jāsašķiro 90% no visiem radītajiem atkritumiem. Latvija šādu mērķi vēlas sasniegt jau līdz 2028. gadam. Kā norāda Valsts vides dienestā (VVD) pašreiz 47,8% no visiem radītajiem atkritumiem nonākot poligonā. Situācija kopumā Latvijā gan esot visai dažāda.
VVD pārstāvis Atis Treijs: “Ja skatāmies kopējos datus pa pozīcijām – iepakojums, videi kaitīgās preces, elektronika, tad šķiro. Ur dalītie vākšanas punkti, attiecīgi katru gadu rādītāji pieaug. Ja mēs skatāmies reģionu griezumā, tad ir atšķirības. Pirmais iemesls ir infrastruktūra un pieejamība iedzīvotājiem. Mums ir reģioni, kur vispār nav savākšanas laukums.”
Neviena atkritumu šķirošanas laukuma neesot kādā no Latgales reģiona pilsētām. To iztrūkumu aizstājot ar akcijām, kas gan problēmu neatrisina. Tikmēr Jūrmalā ir gan šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi, gan palielinājies pieprasījums pēc dalīto atkritumu šķirošanas konteineriem, kas ļāvusi par 2% samazināt sadzīves atkritumu konteineru skaitu pilsētā. SIA “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs: “Par dažiem procentiem ir pieaudzis pieprasījums dzeltenajiem konteineriem – sausajam iepakojumam. Visbūtiskāk tādu izrāvienu parāda iedzīvotāju vēlme šķirot bioloģiskos atkritumus. Vairāk nekā 4, 5 reizes pieaudzis pieprasījums pēc brūnajiem konteineriem.”
Gan atkritumu apsaimniekošanas operators, gan VVD ir vienisprātis, ka, visticamāk, interese par sķirošanu pieaug, jo Jūrmala ir vienīgā vieta, kur atkritumi tiek svērti. Iedzīvotāji tik tiešām maksā par izvesto atkritumu daudzumu. Tomēr ieviest citviet šādu sistēmu nesokoties, jo tā ir dārgāka. Stankevičs: “Katra mašīna ir aprīkota ar speciālām verificētām svaru sistēmām. Katrs konteiners ir aprīkots ar speciālu čipu, no kura sistēma nolasa, kas tas konteiners tiešām ir jūsu.”
Kā novēroja ReTV, jūrmalnieki tiešām atkritumus šķiro. Vasarā problēmas gan radot bioloģisko atkritumu šķirošana.
Lai maksa par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem būtiski saruktu, jāšķiro ir visiem. tas jādara kvalitatīvi. Līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams. Kā norāda Jānis, viens no iemesliem, iespējams, esot lielais cittautiešu daudzums pilsētā.
VVD apsekojis visus atkritumu apglabāšanas poligonus. Šeit izkristalizējušās vairākas problēmas. Treijs: “Poligonā, ja nonāk šķirotais materiāls, kas nav atšķirots iepriekš, tās jau ir sekas. Līdz ar to, ja mēs redzam, ka iepakojuma materiāls vai cita veida, piemēram, elektroiekārtas nonāk poligonā, tas jau būtu nepieļaujams.”
Visvairāk poligonos nonākot iepakojuma materiālu, kas būtu derīgi pārstrādei. Tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš gan atkritumu šķirošanai, gan sadzīves atkritumu konteineru pāršķirošanai.
