Bija laiki, kad auto tika izmantots kā transporta līdzeklis ne tikai tuviem un ikdienas maršrutiem, bet arī tāliem ceļojumiem un pat komandējumiem. Iespējams, ka tas tā bija tāpēc, ka dzīvojām vēl trūcīgāk kā šobrīd un lidmašīnas biļetes šķita nesasniedzams kosmoss. Varbūt tāpēc, ka tikko bijā tikuši pie pirmajiem ārvalstu automobiļiem un visi velni dīdīja ļaut mirdzošajiem spēkratiem izskrieties. Bet varbūt tāpēc, ka savulaik racionālāk piegājām aprēķiniem gan naudas, gan laika izpausmēs.

Šobrīd populāri ir nokļūt galapunktā ar lidaparātu, kuģi, prāmi, autobusu vai vilcienu, lai tajā galā noīrētu automobili un dotos savās gaitās. Bieži vien tas ir pareizs lēmums, jo doties komandējumā vai atpūtas braucienā no Rīgas uz Madridi un atpakaļ noteikti nebūs ne lētākais, ne ātrākais risinājums. Cita lieta, ja gaidāmais pārbrauciens iekrīt plus mīnuss pāris simtus kilometru rādiusā. Tad vajadzētu ņemt talkā kalkulatoru, papīru ar zīmuli un dažu labu moderno tehnoloģiju nesēju.

Ieskatīsimies tikai dažos iespējamos scenārijos, kur laimīgās beigas nostājas autobraucēju pusē. Ietaupīta nauda un ieekonomēts laiks. Turklāt tas viss sniedz iespēju pilnībā pārvaldīt sava brauciena procesus no kafijas pauzes līdz pat atvieglojuma brīdim mazmājiņā. Nemaz nerunāsim par skaistajiem ceļmalas skatiem, kurus daudzi citi transporta veidi izslēdz kā vecu televizoru.

Salīdzināsim maršrutu Rīga – Tallina – Rīga gan lidmašīnas izpildījumā, gan automobiļa versijā. Tallinas vietā varētu būt arī mūsu pašu Liepāja, taču neizprotamo lidojuma laiku dēļ šāda izprieca zaudē jēgu jau pirmajās sekundēs. Vismaz tiem, kas Liepājas virzienā sadomājuši virzīties no Rīgas un tās apkaimes.

Lidojums pats par sevi ir jautrs pasākums. Ja vēl paveicas trāpīt gaisa bedrē vai turbulences zonā, tad ceļojums pilnībā izdevies. Taču lidostas noteikumi paredz, ka tajā jāierodas vismaz divas stundas pirms lidojuma. Tātad kopā ar pašu pārvietošanās procesu mums jārēķinās ar vismaz trīs stundām. Kā likums vismaz pusstundu aizņem galapunktā izkļūšana no lidaparāta un lidostas. Tad vēl pusstunda, lai no lidostas nokļūtu mums vēlamajā adresē. Grozies kā grib, tās ir un paliek četras stundas, kurās mēs bez īpašas piepūles varam nokļūt jebkurā mūsu intereses punktā Tallinā. Laika ieguvums nekāds, taču vēl atliek sarēķināt materiālo pasākuma pusi!

Ceļojums no Rīgas uz Tallinu un atpakaļ pat labākajā scenārijā vienam pasažierim izmaksās pāri 150 eiro. Te mēs varam iekļaut “uz akciju” iegādātu avio biļeti, transportu līdz un no lidostas, autostāvvietu un “minerālīti” laba vīna vērtībā.

Ja pieņemam, ka mūsdienu automobiļa vidējais degvielas patēriņš ir līdz septiņiem litriem uz simts nobrauktiem kilometriem un, ka vidējā degvielas cena ir ap 1,6 eiro litrā, tad kopējā brauciena vērtība būs aptuveni 80 eiro ar visu kafiju pusceļa benzīntankā. Ja pieņemam, ka ceļā dodamies divatā, tad automobiļa gadījumā ieguvums būs teju vai 200 eiro. Un gan jau katrs no mums zinās daudz labāku veidu kā atbrīvoties no šādas naudas!

Pamēģināsim nokļūt Vācijas pilsētā Hamburgā, kas pa sauszemes ceļiem ir aptuveni 1400 kilometrus no Rīgas. Viens no variantiem – prāmis no Liepājas ostas. Palūkosimies, kā mums klāsies ceļā!

Līdz Liepājai no Rīgas ir veseli 200 kilometri, kurus pievarēsim vidēji trīs stundas. Tad no desmitiem vakarā līdz nākamās dienas astoņiem vakarā varam vērot nepārskatāmus jūras klajumus, klaiņot pa prāmi, paēst un atkārtot visu no jauna. Ja paveiksies un jūra būs nemierīga, tad visam iepriekš minētajam vēl varam pieskaitīt zivju barošanu pāri labajam vai kreisajam bortam. 

Pēc ierašanās Travemundes ostā, paies brīdis, kamēr ar visu auto izkļūsim no prāmja un mērosim atlikušo ceļu līdz Hamburgai.

Ja varam ticēt Michelin maršrutu plānotājam, tad ar automobili mēs galā nonāksim 18 stundās, ieskaitot pusdienas un fiziskos vingrinājumus ceļmalas stāvvietā. Piecas sešas stundas ir nieks, ja runājam par darba dienu birojā, taču ceļojumā katra sekunde ir interesantu apskates objektu vērta!

Ceļojums divatā ar prāmi mums izmaksās ap 500 eiro un tajos iekļauta gan biļete uz prāmja diviem pasažieriem un automobilim, kā arī degviela līdz un no ostām līdz ieplānotajam galamērķim.

Degviela automobilim prasīs jūtami mazāk – ap 350 eiro. Un divatā nobraukt vienā piegājienā 1400 kilometrus nav nemaz tik nogurdinoši. Savukārt ceļš šajā virzienā ir gana gleznains gan dabas skatu, gan arhitektūras ziņā. 

Piecas stundas ilgāk un vismaz 150 eiro dārgāk ar neizmirstamiem skatiem uz jūras līdzenumiem pret aizraujošu ceļojumu automobilī – to lemt katram pašam, taču kalkulators parasti nemēdz melot.

Un visbeidzot pēdējo dienu lielākais notikums – vilciena kustības atjaunošana starp kaimiņzemes Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un mūsējo sirmo māmuliņu Rīgu. Pat bez kalkulatora skaidrs, ka mums šis pasākums ir krietni vien neinteresants, jo galamērķī iebraucam jau dziļi naktī un mājum jādodas agri no rīta. Tātad viesnīca divām naktīm gribi vai negribi jāiekļauj vienas dienas ceļojuma izdevumu sarakstā.

Interesanti, ka par izdevīgumu ceļojumā ar vilcienu aizdomājās arī kāds Lietuvas auto nozares žurnālists un piedzīvojumu meklētājs vārdā Vitoldas Miljus. Lūk viņa secinājums sacensībā starp gluži parastu ģimenes automobili un vilcienu.

Pulksten 6.30 no Viļņas stacijas startēja pasažieru vilciens uz Rīgu. Un tajā pašā virzienā devās arī žurnāla "Auto Bild Lietuva" redaktors Vitoldas Miļus ar uzlādējamo jeb plug-in hibrīdu automobili. Viņš jau iepriekš ir veicis eksperimentus, kuros salīdzinājis dažādus sabiedriskā transportlīdzekļa veidus ar automašīnu. Pirms šā eksperimenta viņš ir sacenties ar vilcienu maršrutā Viļņa–Klaipēda, kā arī ar lidmašīnu maršrutā Viļņa–Palanga. Tāpat viņš salīdzinājis ceļošanas ērtības ar prāmi Raketa, kas pārvadā pasažierus no Kauņas uz Nidu. Tāpēc Vitoldsa nelaida garām iespēju pēc jaunās vilcienu līnijas atklāšanas salīdzināt arī starptautisko maršrutu.

Visa brauciena laikā Vitoldas ievēroja ceļu satiksmes noteikumus un vienreiz iegriezās uzpildes stacijā, lai nopirktu kafiju. Šī apstāšanās ilga aptuveni 10 minūtes. Rīgas dzelzceļa stacijā viņš ieradās pulksten 10.05 un, novietojis auto stāvvietā, devās uz peronu sagaidīt vilcienu. Tas galapunktā ieradās tieši pēc grafika: 10.43. Tātad Vitoldam ar savu auto vilcienu izdevās apsteigt par 38 minūtēm.

Kas attiecas uz izmaksām, brauciens ar auto ir līdzvērtīgs ceļojumam ar vilcienu. "Ford Kuga", kas aprīkots ar plug-in hibrīda piedziņu, šajā ceļā patērēja 6,7 litrus degvielas uz 100 km. Tas nozīmē, ka izmaksas ir 28 eiro. Atgādinājumam: vilciena biļete otrajā klasē maksā 24 eiro, savukārt pirmajā – 34 eiro.

Lai kurp arī vestu mūsu ceļi, prātīgi ir apsvērt visus “par” un “pret”, nonākot pie paša izdevīgākā risinājuma no jebkura aspekta vērtējot. Tajā skaitā ne tikai naudas vai laika izpausmē vien. Mēs visi atstājam uz zināmu laiku savas mājas, lai ieraudzītu un uzzinātu kaut ko jaunu. Automobilis, kur vien tas iespējams, nenoliedzami ir pats aizraujošākais ceļojuma veids. Laikus sākot plānot pirmos pavasara izskrējienus no ikdienas rutīnas, ir tieši laikā apsvērt izdevumus, ceļā patērēto laiku un ieguvumus!

Foto: Unsplash