Mūsdienās degvielas izvēle ir tik plaša, ka piedāvājumā varētu pat apjukt. Dīzelis vai benzīns, hibrīds vai elektrība, dabas gāze vai LPG – ņem kuru gribi, visas degvielas ir labas un katrai no tām ir savas priekšrocības. Un tam visam pa virsu vēl arī ūdeņradis.
Protams, modernākais risinājums šobrīd ir elektrība un viss, kas ar to saistīts. Taču pagaidām šeit atrodami arī pārliecinoši mīnusi. Vispirms jau elektriskā automobiļa cena, kas pa kabatai ne katram autobraucējam. Ierobežots nobraucamais attālums arī nedaudz mulsina. Tad vēl nav īsti pārredzama šāda degvielas veida perspektīva tuvākā un tālākā nākotnē. Vārdu sakot, ar elektrību vēl nedaudz jāpagaida, taču būt ekoloģiskiem un ekonomiskiem gribās jau šobrīd.
Daudzas Eiropas valstis priekš sevis šo problēmu ir atrisinājušas, izvēloties gāzi kā auto degvielu. Piemēram Itālijā ar LPG pārvietojas teju vai puse no visa transporta klāsta. Arī Polijā LPG ir augstā cieņā. Savukārt Skandināvijā priekšroku dod dabas gāzei.
Dabas gāzi liksim pie malas, jo pie mums Latvijā ar uzpildi ir tikai nedaudz labāk kā ūdeņraža gadījumā. Ja ūdeņraža uzpilde pieejama tikai vienā vietā Rīgā, tad dabas gāzes uzpilde pieejama septiņās vietās. Krietni par maz, lai šāda degviela kļūtu iekārojama.
Kas tad ir LPG, no kuras Latvijā izvairās, kas maksā knapus 60 centus litrā un kura sadeg pilnībā, atstājot aiz sevis vien pavisam nedaudz ūdens tvaikus. Gāze, tā protams, ir pilnīgi noteikti, tikai iegūta ne no zemes dzīlēm, bet naftas pārstrādes procesā. Tātad, no ekoloģijas viedokļa dubultā uzslavējams produkts.
Vairāki auto ražotāji jau rūpnīcā uzstāda LPG sistēmu, kas ļauj vienlaikus izmantot kā degvielu gan benzīnu, gan auto gāzi. Ja jau ražotājs šādu sistēmu piedāvā, tad tā ir dzinējam draudzīga – kurš gan riskētu garantijas laikā mainīt dzinējus? Vēl jo vairāk, ja garantija ir veseli pieci gadi.
Viens no aktīvākajiem LPG piekritējiem Eiropā ir Rumānijas autobūves zīmols Dacia, kurš piedāvā šo sistēmu visos modeļos. Taču skeptiķi vēl ar vien cenšas atrast zemūdens akmeņus, lai attaisnotu savu dīzeļa atkarību. Vai LPG tiešām spēj nodarīt ļaunumu?
Autogāzei ir augstāka sadegšanas temperatūra nekā benzīnam – attiecīgi 1100 oC un 950 oC. Lai arī atšķirība sākotnēji neliekas liela, ilgtermiņā tā var radīt bojājumus dzinēja vārstiem.
Par to ir padomājuši moderno LPG sistēmu ražotāji un uzstāda vārstu aizsardzības sistēmu, kas nodrošina papildus eļļošanu un līdz ar to arī dzesēšanu. Savukārt 5. un 6. paaudzes gāzes iekārtas lieto degvielu iesmidzināšanai šķidrā veidā un, sajaucoties ar ieplūstošo gaisu veido zemas temperatūras degmaisijumu. Līdz ar to sadegšanas temperatūra samazinās un nav nepieciešama papildus aizsardzība.
Vārstu eļļotāji (dzesēšanas sistēma) ir vairāk izplatīta tieši Japānas automobiļiem, kuru dzinēju ražošanā tiek izmantoti mīkstāki materiāli un sakausējumi.
LPG iekārtas savu debiju piedzīvoja pagājušā gadsimta 90-tajos gados un par šo iekārtu pionieriem var dēvēt itāļus. Kā jau ar jebkuru tehnoloģiju ar gadiem atklājas dažādi defekti un tiek radīti uzlabojumi.
Mūsdienīgai autogāzes iekārtai nevajadzētu bojāt automobiļa iekšdedzes dzinēju. Protams, ka tas ir tiešā mērā atkarīgs gan no pašas autogāzes kvalitātes, gan servisa kurā tā tika uzstādīta un apkopes grafiku, kas ir obligāti jāievēro.
Tomēr, viens no galvenajiem bojājumiem, kurš tiek minēts vairākos avotos un arī automehāniķi atzīst – tiek bojātas vārstu ligzdas jeb precīzāk izsakoties, tās priekšlaicīgi izdilst.
Ir jāuzsver, ka šāds defekts rodas, ja nepienācīgi rūpējas par uzstādītās LPG iekārtas stāvokli. Ne par velti līdzās regulārai motora eļļas un filtru maiņai ir jāveic atsevišķa LPG iekārtas apkope.
Gluži tāpat kā sprauslās var ieraut netīrumus no bākas, arī no LPG tvertnes var ieraut dažādus netīrumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu dzinēja darbībai.
Secinājums ir vienkāršs – ja automobilim ar gāzes iekārtu tiek veiktas visas nepieciešamās apkopes, tad tas kalpos nebūt ne sliktāk par līdzvērtīgu auto tikai ar benzīna dzinēju vien.
Protams, ne katru automobili iespējams iegādāties ar jau rūpnīcā uzstādītu gāzes iekārtu. Tādēļ gandrīz jebkuram dzinējam iespējams piemeklēt atbilstošāko gāzes sistēmu un uzstādīt to pie profesionāļiem. Dažos gadījumos to pat praktizē jaunu automobiļu pārdevēji, saglabājot automobiļa garantiju un citas priekšrocības.
Jau minētā Dacia markas automobiļa īpašnieks, kurš izvēlējies spēka agregātu ar LPG sistēmu zina stāstīt, ka vidējās izmaksas ir ap četriem eiro uz nobrauktiem simts kilometriem. Daudzi dīzeļa piekritēji var mesties aizstāvēt savu izvēli apgalvojot, ka arī ar šo degvielu var sasniegt līdzīgu ekonomiju un izmaksas. Tiesa gan, parasti te tiek piemirsts, ka dīzelis videi ir daudz kaitīgāks un tā izmantošanas rezultātā ātrāk vai vēlāk nāksies saskarties ar cieto daļiņu filtra nomaiņu, kas paģērēs aptuveni tik pat daudz naudas, kā mūsdienīga LPG sistēma.
Un visbeidzot dažas nozares speciālistu paustās patiesības, kas liek saprast – auto gāze nebūt nav sliktākā izvēle starp šobrīd zināmām auto degvielām!
Gāze nesatur piemaisījumus, kas bojā degvielas sistēmas detaļas.
Gāze viegli sajaucas ar gaisu un vienmērīgāk piepilda cilindrus ar viendabīgu maisījumu, tādēļ dzinējs strādā līdzenāk un klusāk. Gāzes maisījums sadeg pilnībā, tādēļ neizveidojas uzdegums uz virzuļiem, vārstuļiem un aizdedzes svecēm.
Darbojoties autogāzes režīmā, eļļa ir tīrāka, tā nesašķidrinās un ilgāk saglabā savas īpašības, tāpēc tā retāk jānomaina.
Gāze sadeg lēnāk nekā benzīns, tas pazemina slodzi uz virzuļu grupu un kloķvārpstu, dzinējs strādā «mīkstāk».
Gāzes oktāna skaitlis ir apmēram 100-105, tāpēc samazinās detonācijas varbūtība, bet darbības trokšņi samazinās par 2-3 dB.
Tam visam klāt LPG sistēma esot jūtami drošāka par benzīnu. To nodrošina gan daudz izturīgāka tvertne, gan speciālas sistēmas, kas novirza gāzes noplūdes, neļaujot tvertnei uzsprāgt.