“Gudra Galva Drošībā” – ar šādu saukli šodien Carnikavas vidusskolā aizvadīta neformālā konference jauniešiem “Rosinātava 25”. Tās laikā vidusskolēnus mudināja aizdomāties par dažādiem drošības jautājumiem. Sākot ar fizisko drošību, beidzot ar drošu interneta lietošanu un sevis pasargāšanu no dažādiem interneta krāpniekiem.
Mūsdienu jaunietis savu dzīvi bez viedtelefona kabatā iedomāties nevar. Šī ierīce viņiem ir svarīga saziņai ar draugiem, tur tiek pavadīts brīvais laiks un tagad arī mācību procesā viedtelefons esot nozīmīgs palīgs. Tomēr divi Siguldas pilsētas vidusskolas 11. klases audzēkņi atzīst, ka ikdienā īpaši nepievērš uzmanību tam, cik droši vai tomēr nedroši lieto savas viedierīces.
Teodors Gulbis, Siguldas pilsētas vidusskolas 11. klases skolnieks: “Es personīgi nepievēršu tam uzmanību, es domāju, ka daudzi citi jaunieši arī nepievērš tam uzmanību. Nu tikai tad, kad internetā kaut kas izskatās riktīgi sūdīgi, kaut kāds vīruss, nu tad es uzmanīgāk. Bet visos attīstītos datoros ir sistēmas, kur pašas skatās.”
Marko Makšāns, Siguldas pilsētas vidusskolas 11. klases skolnieks: “Drošībai es baigi neskatos līdzi, jo man ir pats jaunākais, atjaunināts telefons. Viņš pats visu izdara, skatās visus vīrusus vai viss funkcionē kā vajadzētu.”
Drošības speciālists Kārlis Apalups tomēr mudina jauniešiem pievērst lielāku vērību, kas ar viņu datiem notiek internetā. Neuzmanīgi ar tiem rīkojoties var tikt izkrāpta nauda vai pat pastāv risks pašiem tikt iesaistītiem kādā naudas atmazgāšanas shēmā.
Kārlis Apalups, augstskolas “Turība” Drošības programmas direktors: “Digitālajā vidē, kur mēs runājam tieši par interneta mājas lapām, tad vecāka gada gājuma cilvēki mazāk uzķeras uz dažādām problēmām, tāpēc ka viņi patērē mazāk digitālos produktus. Viņi uzturas kādās izolētās interneta vidēs, piemēram Inbox, draugiem.lv. Savukārt jauniešiem rodas tāds efekts, kas saucās “baiļu nogurums”, kad viņi dzīvo jau pieradumā, ka viņi ir digitālajā vidē un viņi tāpēc bieži vien iekrīt uz pikšķerēšanu un dažādām šāda tipa krāpniecībām. Tas vien, ka viņi ir uzauguši ar digitālo vidi, viņus jau pakļauj cita veida riskiem.”
Savukārt sporta dejotāja un trenere Paula Kukute skaidro, cik nozīmīgi ir rūpīgi pārdomāt kādu saturu un informāciju par sevi publicēt interneta vidē. Tas var radīt neatgriezenisku postu vai arī palīdzēt veidot karjeru. “Pārgalvību šeit nepiedos. Jo viss, ko mēs publicējam arī paliek kaut kur augšā mākonī un, ja pagadās kāds nelabvēlis, tad tas var tikt izmantots pret tevi.”
Marko Makšāns: “Mazākā vecumā man bija fāze, kad es liku visādas muļķības. Tagad, kad esmu pieaugušāks saprotu, ka to nevajadzēja likt, jo tur ir visa informācija par mani un es to visu izdzēsu. Tagad es ieliku jaunu video, man hobijs ir bungas, es liku vienu no saviem koncertiem un dabūju daudz labas atsauksmes par to.”
Domājot par drošību būtiski neaizmirst kā sevi pasargāt arī no reāliem apdraudējumiem. Taču, kā uzsver pasākuma moderators un radio personība Lauris Zalāns, šo jautājumu jauniešu vidū nevajadzētu pārlieku saasināt.
“Ir labi, ja mēs zinām, labi ja mēs spējam orientēties un saprast, kā rīkoties dažādās situācijās, kas var notikt un ko, piemēram, nozīmē 72 stundu soma. Bet nevajag tā kā nobaidīt jauniešus no tā. “
Papildus tam eksperti norāda, ka nākotnē aizvien aktuālāks kļūs mākslīgā intelekta radīto draudu aspekts. Tas jau tagad spēj radīt ļoti reālu saturu, kuru var izmantot, lai maldinātu cilvēkus, vai izkrāptu informāciju.
