Istaba, kur sievietei sajūta, ka tas ir viņas buduārs. Izstāde Kuldīgā

Laiks, kad pat neliels spogulītis liecināja par dāmas statusu un turību, ir pagājis. Bet tas satverts un apturēts Ilonas Jahimovičas vēsturisko spogulīšu kolekcijā. Un tajā netrūkst ne spožu un krāšņu eksemplāru, ne smalku meistaru darbu. Šobrīd to visu var aplūkot izstādē “Otrā pusē”, kas atklāta Kuldīgas novada muzejā. 

Tieši vēsturisko miniatūro spoguļu otra puse parāda darinātāju meistarību, izdomu un krāšņumu. Te ir pirms vairākiem gadsimtiem lasītu ziedu herbāriji un taureņi, arī smalki izšuvumi, pērlītes, porcelāns, dārgakmeņi, uzzīmētas sadzīves ainiņas. Spogulīši simbolizēja arī turīgas sievietes dzīvesveidu. Senākie izstādē “Otrā pusē” apskatāmie eksemplāri ir no 19. gadsimta. Radio žurnāliste Ilona Jahimoviča kolekciju veidojusi aptuveni 30 gadu. “Spogulītis bija katrā somiņā, katru dienu, teātrī, viesos ejot, muzejos, viņi zina visu mūsu dzīvi. Mani tas ļoti emocionāli iedvesmo. Man ir ļoti interesanti.”

Spogulīšu kolekciju papildina arī porcelāna figūriņas, pastkartes, žurnāli, litogrāfijas un grafikas ar dāmas un spoguļa atveidiem. Izstāde Kuldīgas novada muzejā ierīkota divās telpās. “Es gribēju radīt tādu istabu, kur ir sievietei sajūta, ka tas ir viņas buduārs. Tā telpa ir vairāk tāda, izceļot to greznumu, to spožo, metālisko. Un dimantus, kas ir tā laika statuss, un parādīt, cik ļoti tas viss ir grezni,” saka Kuldīgas novada muzeja māksliniece Ilva Auziņa.

Izstāde papildināta arī ar vēsturiskiem faktiem. Piemēram, ka stikla spoguļus izgudroja senie romieši ap pirmo gadsimtu. Varam tikai minēt, cik naudas 16. gadsimtā par savām spoguļu kolekcijām izdeva Francijas un Anglijas karaļi, jo tas maksāja tikpat, cik līdzīga izmēra labāko tā laika meistaru – tādu kā Rafaēls – glezna. 

Izstāde Kuldīgas novada muzejā apskatāma līdz 26. maijam.