Juris Cibuļs ir cilvēks, kura galvenā aizraušanās ir valodas. Viņš ir skolotājs, publicists un valodnieks, kurš jau vairāk nekā 30 gadus pēta un kolekcionē ābeces. Viņa kolekcija ir visai iespaidīga – gandrīz 11 tūkstoši dažādu ābeču no visām pasaules valstīm. 800 no tām ir drukātas tieši Latvijā. Pavisam neliela daļa no šīs interesantās kolekcijas šobrīd apskatāma Talsos.

Šobrīd Jura Cibuļa aizraušanās ir kolekcionēšana. Viņš pats ir kā staigājoša enciklopēdija, taču bērnībā bijis negants grāmatu plēšanā – nav izdzīvojušas arī viņa pirmās ābeces. Tāpēc simboliski izstāde Talsu novada muzejā sākas ar trim ābecēm – pēc gadiem nomedītām tunelī Rīgā –, no kādām kolekcionārs bērnībā mācījies pats. Taču Juris Cibuļs saka, ka kolekcionē valodas, nevis ābeces. “Lai sakrātu visvairāk valodu kaut kādā formātā, tad vienīgā iespēja ir krāt ābeces, jo lielākajai daļai pasaules tautu, kurām ir rakstība, ir viena vai/un divas grāmatas. Tā ir ābece un Bībeles, parasti Jaunās derības, tulkojums.”

Sākotnējais plāns – kolekcionēt pa vienai grāmatai no katras valodas – izgāzies, jo kolekcionēšana esot kā progresējoša slimība. Tā turpinājās ar senām ābecēm. “Tad parādījās ābeces neredzīgajiem, nedzirdīgajiem, kurlmēmajiem, kreiļiem, pieaugušajiem, zēniem, meitenēm, krievu valodā kolhozniekiem, karavīriem, dzelzceļniekiem… Tas viss auga un arvien izplešas.”

Dienu pirms došanās uz savas izstādes atklāšanu Talsos kolekcionārs saskaitījis – viņam ir 10 932 ābeces. “Un 1230 valodās. Pēdējā ir sicīliešu valodā.”

Ābeces mūsdienās tik dažādas, ka visam pat nevar izsekot līdzi. Vecākas ābeces izvietotas skapī. Jo savulaik, kad grāmatas bija retums, grāmatu skapju un plauktu vienkārši nebija. Talsu novada muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore Ziedīte Začeste: “Ja godīgi, tad es atceros vēl savu vecmāmiņu, kura darīja tieši tāpat. Viņai jau bija arī romāni un daudz citu grāmatu, bet vērtīgākās viņa glabāja drēbju skapī starp goda veļu.”

Daudzās valstīs ābeces netiek pārdotas, kolekcionārs neatklāj visus stāstus, kā pie tām tiek. Taču daži viņu maiņas procesi interesanti, piemēram, kāda skolotāja no Alžīrijas pretī gribējusi Eiropas sieviešu futbola tērpu, bibliotekāre Taizemē neilona zeķes, bet uz Šveici maiņā sūtītas smiltis. Cibuļs: “Viņš krāja dažādu pasaules pludmaļu smiltis, nebija no Kamčatkas. Tā kā es tur biju, atvedu tādu nelielu kastīti melno Kamčatkas pludmales smilšu.”

Juris Cibuļs ne tikai kolekcionē ābeces, bet arī pats ir vairāku autors. Arī tās visu oktobri būs apskatāmas Talsu novada muzejā.