Vien dažu kilometru attālumā no Upesgrīvas Pelēkās kāpas pulcējās vairāki Baltijas valstu jaunieši, lai aizvadītu konferenci par dažādām piekrastes problēmām. Konferenci vadīja vairāki zinoši speciālisti, lai pastāstītu par jūras piesārņojumu, klimata izmaiņām un to ietekmi, eroziju un iespējamajiem risinājumiem.
Koalīcijas “Clean Baltic” starptautiskā nometne trīs dienas pulcēja jauniešus dažādās aktivitātēs, lai izrunātu savu valstu būtiskākās piekrastes problēmas, aplūkotu Pelēko kāpu un izvērtētu piekrastes erozijas nopietnību. “Jūra var atņemt sauszemi, samazinot sauszemes platību un daudzas zīmīgas vietas, kas ir jūras stāvkrasti, kas var tikt iznīcināti. Vai arī pat daļa pilsētas pazust jūrā, var ieskalot jūrā kaut kādu daļu, kas ir objekti un tamlīdzīgi,” saka Andis Ozolnieks, Latvijas Zaļās kustības Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs.
Risinājumi piekrastes problēmām ir, taču bieži vien cilvēki paši rada kaitējumu dabai neapdomīgas rīcības dēļ. Ozolnieks: “Daudzreiz tiek braukāts arī ar automašīnām, motocikliem pa piekrastes joslu. Vienkārši iznīcina zemsedzi un arī kokus, kas līdz ar to veicina šo eroziju.”
“Pētot, kuras vietas ir apdraudētas, mēs varam arī nākotni plānot vairāk – kāda vieta tiks izpostīta vai kur vajag īpaši aizsargāt. Tas ir svarīgi tieši plānošanas darbiem. Un arī paredzēt nākotni, saprast, ko mēs ietekmējam, ko mēs varam uzlabot,” saka Maija Viška, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece.
Eksperti stāsta, ka piekrastes aizsargāšana ir svarīga tieši cilvēkiem un viņu interešu aizsardzībai, nevis dabai. “Dabai šie procesi parasti līdzsvarā beigās nokļūst – kādā vietā noārda, kādā pienes klāt. Tā, ka vairāk tieši par kādu infrastruktūru, ja ir svarīgi, tad to arī aizsargā,” saka Maija Viška.
Šķiet, ka jaunieši saprot situācijas nopietnību, ir ieinteresēti risināt vides izmaiņu problēmas, lai arī nākotnē saglabātos pēc iespējas vairāk piejūras ciemati un nozīmīgi apskates objekti. “Mēs saskaramies ar klimata pārmaiņu sekām Baltijā, it īpaši Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Mums jābūt gataviem nākotnes pārmaiņām, jo tas var ietekmēt piekrastes kopienu un pilsētu iedzīvotājus,” saka Anna Ušakova, konferences koordinatore.
Eksperti atgādina, ka ne vienmēr krastu nostiprināšana atrisina problēmu. Tieši pretēji – citviet tas var būt pat kā cēlonis jaunai erozijai.
Viška: “Ir jāpieņem lēmums – ja tu kaut kur uzbūvēsi šādas aizsargvietas, tad varbūt tālāk gar krastu tieši spēcīgāka erozija būs, un ir jāizplāno, vai tas ir tā vērts mums šajā vietā ļoti spēcīgi aizsargāt, jo varbūt problēma tiks pārnesta citur.”
Ir skaidrs, ka par Baltijas jūru jāizzina un jāmācās vēl daudz, taču mēs katrs pats esam atbildīgi par Latvijas piekrastes nozīmīgajām vietām un to attīstību.