Ja tu neproti nešpetni lamāties, tad tu neesi nekāds šoferis! Tā reiz teica kāds pieredzējis autobraucējs. Un taisnība noteikti te meklējama, jo nokļūt no punkta A līdz punktam B mūsdienās bez stresa nav iedomājama. Kaitina visi un visur! Kāds ne tā nogriezās vai izgriezās. Kāds cits ne tā nobremzēja. Vēl cits neparādīja pagriezienu. Nemaz nerunāsim par tiem lempjiem, kas bremzē satiksmi kreisajā joslā. Kā tu, cilvēks, te nelamāsies pilnā rīklē? 

Iespējams, skaļa bļaustīšanās pie stūres nemaz nav tik slikta lieta, jo tādējādi autobraucējs var “nolaist tvaiku” un daudz maz līdzsvaroti turpināt ceļu. Ja nu vien pasažieriem šāds stresa noņemšanas veids varētu būt nedaudz apgrūtinošs. It īpaši, ja ceļš ir tāls un alternatīvi apdāvināto pilnas malas.

Psihoterapeiti mēģina mūsdienu autobraucēju drausmīgo braukšanas kultūru skaidrot ar pašu braucamrīku pieejamību. Atceramies, kā par savu dzelzs bērīti rūpējās mūsu tētis vai vectēvs? Toreiz transporta līdzeklim bija vērtība, ko nevarētu teikt par mūsdienām. Apdrošināšana, iespēja tikt pie ātra kredīta un citi aspekti neliek mums savu automobili žēlot. Ja jau reiz tas nav jāžēlo, tad varam izdarīties uz ceļa kā pavasarī mušas uz stikla.

Kas tieši visvairāk kaitina mūs – ikdienas autobraucējus, kuri kopējā satiksmē piedalās regulāri un ilgstoši. Varianti ir daudz un dažādi. Skaidrs ir viens – paši sevi mēs pilnīgi noteikti nekaitinām, jo esam perfekti! Esam balti un pūkaini, kam visu laiku kāds cenšas nodarīt pāri!

60 procenti ceļu satiksmes dalībnieku Latvijā – no gājējiem līdz sabiedriskā transporta vadītājiem – uzskata, ka visbiežāk nepieklājīgu uzvedību ceļu satiksmē raksturo agresīva un pārgalvīga braukšana, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA veiktā aptauja. Bet viskaitinošākās un nepieklājīgākās satiksmes dalībnieku grupas “titulu” izpelnījušies elektrisko skrejriteņu vadītāji – tā atzīmē kopumā katrs ceturtais aptaujātais, turklāt uz to visbiežāk norāda arī paši elektroskrejriteņu un citu mikromobilitātes rīku lietotāji. 

Aicinot norādīt, kurus dalībniekus respondenti uzskata par nepieklājīgākajiem satiksmē, topa augšgalā nepārprotami iecelti elektroskrejriteņu un skrejriteņu vadītāji, otrajā un trešajā vietā attiecīgi ierindojot elektroskūteru jeb ar elektromotoru aprīkotu mopēdu vadītājus un vieglo automašīnu šoferus. 

Kaut arī agresīva un pārgalvīga pārvietošanās visbiežāk tiek minēta kā viskaitinošākā satiksmes dalībnieku uzvedība, nereti aptaujā norādīts arī uz mobilo telefonu lietošanu (34 procenti), īpaši izcelta arī atļautā braukšanas ātruma neievērošana (33 procenti). 

Kā liecina Satiksmes ministrijas nesenais ziņojums, lai mazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītus nelaimes gadījumus, drīzumā gaidāmas arī izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēs, ka satiksmē drīkstēs piedalīties tikai reģistrēti elektroskrejriteņi ar īpaši izsniegtu pielīmējamu numurzīmi. Tāpat tiks palielināti sodi par to, ja elektriskā skrejriteņa vadītājs pārkāps noteikumus, pārvadājot pasažierus vai kravu, par viedierīču lietošanu braukšanas laikā, luksofora signāla un distances neievērošanu, elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā. Vienlaikus aktīvi tiekot strādāts arī pie izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos, lai jau drīzumā stātos spēkā norma, kas paredz pilnīgi visiem elektroskrejriteņu vadītājiem valkāt aizsargķiveres. 

“Aptaujas un pēdējā laika baisie statistikas dati par pieaugošo negadījumos iesaistīto elektroskrejriteņu skaitu liecina, ka ceļu satiksmē parādās jauni dalībnieki, bet regulējums un kontrole netiek līdzi. Mikromobilitātes rīki paši par sevi ir pozitīvi vērtējami, jo atvieglo satiksmi, kas Rīgā jo īpaši patlaban – aktīvo remontdarbu laikā – ir ļoti noslogota, turklāt ir videi draudzīgi. Savstarpējā cieņa un sadzīvošana uz ceļa ir problēma. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka tiek plānotas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, vienlaikus pilsētā vēl ir daudz darāmā arī piemērotas infrastruktūras radīšanā, tomēr draudzīgai līdzāspastāvēšanai uz ceļa vislielākā loma ir pašiem satiksmes dalībniekiem – uzlabojot savu braukšanas kultūru un izprotot, ka uz ceļa visiem jāstrādā komandā, nevis vienam pret otru, noskaņojums Rīgas ielās noteikti uzlabotos, attiecīgi atspoguļojoties arī ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājumā,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Teju pusi motobraucēju (43 procenti) visvairāk kaitina vieglās automašīnas. BALTA eksperts pauž – tas gan nav liels pārsteigums, jo gadiem tiek runāts par motociklu un auto savstarpēji ne tik veiksmīgo mijiedarbi uz ceļa. Arī Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka vislielākais negadījumu skaits ar motocikliem notiek aktīvajā moto sezonā no aprīļa līdz septembra beigām, īpaši lielu intensitāti sasniedzot vasaras mēnešos, un iemesli lielākoties ir dažādu veidu sadursmes, visbiežāk – tieši ar vieglajiem transportlīdzekļiem.

“Laikam jau ar motocikliem uz ielas braucamās daļas ir tāpat kā ar skrejriteņiem uz ietvēm – tas, kurš ir ātrs, mobils un dinamisks, pamanās sakaitināt tos, kuriem ir mazākas manevrēšanas iespējas. Motocikli ļauj veikli mainīt pārvietošanās joslas un izlavierēt tur, kur lielākam transportlīdzeklim tas nav pa spēkam, taču tos ir arī grūti pamanīt, tāpēc motociklistiem jābūt īpaši uzmanīgiem, bet autobraucējiem jāskatās divreiz,” saka Kristaps Liecinieks.

Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka arī elektroskūteru vadītājus (40 procenti) visvairāk kaitina vieglo automašīnu šoferīši, kamēr gājējus visvairāk kaitina nepieklājīgi elektroskrejriteņu (28 procenti) un elektroskūteru (26 procenti) vadītāji. Arī velosipēdisti visbiežāk norāda uz skrejriteņiem (33 procenti), un šo viedokli dala arī vieglo automašīnu vadītāji (22 procenti). Interesanti, ka paši gājēji kā ceļu satiksmes dalībnieki arī visvairāk kaitina elektroskrejriteņu, skrejriteņu un elektroskūteru vadītājus, savukārt autovadītāji un velobraucēji uz gājējiem kā nepieklājīgākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem norādījuši vien retos gadījumos.

Kā rāda aptaujas dati, elektroskrejriteņu vadītāji kopumā pauž, ka viņus visvairāk kaitina tieši citi elektroskrejriteņi (33 procenti), kā arī vieglās automašīnas (arī 33 procenti). Savukārt jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kas, kā bieži novērots satiksmē, ir lieli dažādu mikromobilitātes rīku cienītāji, nebūt nav sajūsmā par sev līdzīgajiem, godpilnajā pirmajā vietā ierindojot elektroskūteru vadītājus, bet trešajā - elektroskrejriteņu vadītājus. Kā otrie kaitinošākie ceļu satiksmes dalībnieki, jauniešuprāt, ir vieglo automašīnu vadītāji.

Pašreizējie ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka elektroskrejriteņu vadītājiem ir atļauts pārvietoties pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, ja nav attiecīgā virziena velojoslas vai velosipēdu ceļa. Taču, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, elektroskrejriteņu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. 

Viss liecina, ka vainīgie atrasti un galvenais stresa avots izziņots teju no visu satiksmes dalībnieku puses. Tas nepārsteidz, jo tieši tā dēvēto mikromobilitātes braucamrīku īpašnieki ir cilvēki bez zināšanām satiksmes drošības jomā, bez pienākumiem un, bez pienācīgas kontroles. 

Autobraucējam var kaitināt un kaitina citi bēdu brāļi – autobraucēji. Taču te runa ir galvenokārt par principiālu kaitināšanu. Daudz skumjāk ir ar citiem satiksmes dalībniekiem, kuri nenoliedzami ir mazāk aizsargāti no traumām negadījuma situācijā kā automobiļa stūres vīrs. Tāpēc stresa līmenis noteikti ir krietni augstāks, apzinoties, ka katrs no nekurienes parādījies stāvdrāzis ir potenciāls upuris. Un būt par vainīgo pat tad, ja tāds neesi, traģiska negadījuma kontekstā nepavisam nav viegla nasta visam atlikušajam mūžam.