Ošlapu kļava, krokainā roze, Kanādas zeltgalvīte un puķu sprigane. Tie ir invazīvie augi, kuru iznīcināšanai risinājumus meklēja Latvijā pirmā 24 stundu ideju maratona “Ķeram svešos Latvijas dabā!” dalībnieki. Visas ReTV uzrunātās komandas bija vienisprātis, ka tas jādara dabai draudzīgi, neaizmirstot par izmaksām un resursiem, kas laukos bieži vien ir ierobežoti. Tāpēc galvenokārt dominēja permakultūrā izmantotie principi.
Latvijas invazīvo augu sugu sarakstā iekļauts tikai Sosnovska latvānis. Svešzemju augu, kas apdraud Latvijas dabas daudzveidību, gan ir krietni vairāk. Samazināt svešo augu izplatību ir visai grūtī, tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas augstskolām organizēja ideju maratonu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”, kuram pieteicās 21 dalībnieks. LLKC pojektu vadītāja Nellija Tinusa: “Mēs ņemam vērā Dabas aizsardzības pārvaldes izveidoto sarakstu. Komandas varēja pieteikties uz jebkuru no šīm sugām, kas tur ir minētas.”
Starp maratona dalībniekiem, kuri 24 stundas pavadīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes telpās, lai meklētu labākos risinājumus, bija gan studenti, gan pieredzējuši zemju īpašnieki un apsaimniekotāji.Viena no komandām meklēja risinājumus, kā cīnīties ar puķu sprigani, kas visbiežāk esot sastopama pamestās teritorijās un upju ielejās. “Bijām aizbraukuši uz ārzemēm kādu laiku. Atgriezāmies un “ta-dā” – draugs priekšā. Es īsti pat nezināju, kas tas ir, bet sapratu, ka labi nebūs,” saka gleznotāja, maratona dalībniece Laura Vecmane-Bārtleta.
Jau īsi pēc pusnakts komandai bija vairākas idejas, kā iznīcināt nevēlamo puķi, kas ir viengadīgs augs, bet ar superspējām vairoties. Tomēr nedrīkstot aizmirst arī par izmaksām un iespējām. “Upju ielejās un tādās mitrākās vietās, ja lauksaimniekam ir lielie atgremotājdzīvnieki, jo šis augs izaug līdz trīs metriem augstumā, tas var veiksmīgi cīnīties, veidojot govju aplokus, ar intensīvu noganīšanas metodi tikt vaļā no šī nelūgtā viesa,” saka augkopības speciālists, maratona dalībnieks Gunārs Bušēvics.
“Mani ļoti iedvesmo doma, ka, ar šo augu sadarbojoties, varam izveidot dabisko mēslojumu. Tādu kā zāļu vircu, ko mēs pēc tam izmantojam savos dārzos dārzeņu un puķu pabarošanai,” saka Vecmane-Bārtleta.
Komandas ieskatā ar puķu sprigani var cīnīties arī apklājot to ar dažādiem materiāliem, īpaši ar melno plēvi, neļaujot tai izaugt. Ar apklāšanas metodi cita komanda cer, ka izdosies iznīcināt arī Kanādas zeltgalvīti. “Metode, ko mēs šeit izstrādājam, ir paredzēta uz bioloģiski augstvērtīgām teritorijām, kurās varētu sējeņi iesēties. Mēs tos iznīdējam punktveidā, noklājot ar kartonu. Augs būs aizgājis bojā, bet apkārtējo zemsedzi neizbojājam. Mēs nebraucam ar smago tehniku, atstājam sēklu banku, kas pēc tam aizpilda tās tukšās vietas,” saka ainavu arhitekte, maratona dalībniece Linda Balode.
Studentu komanda meklēja risinājumu ošlapu kļavas iznīdēšanai, arī šeit dominēja permakultūras principi. “Plēvi melnu vai ģeotekstilu un apakšā, kaut kāds mulčējamais materiāls, lai iekšā radītu karstumu. Tā doma ir tāda, ka vispirms mēs to likvidējam līdz ar zemi, tikai tad sākam to mūsu metodi,” saka students, maratona dalībnieks Ričards Tormanis.
Ričarda komandas ideja maratona noslēgumā tika atzīta par labāko. Visas idejas būšot publiski pieejamas, lai ikviens, kam ir tāda nepieciešamība, varētu tās izmēģināt savā teritorijā.
