Šobrīd Kolkas Lībiešu saieta namā apskatāma krāšņa cimdu izstāde, kas ieinteresē arī ārzemju tūristus, bet tikmēr to adītājas jau ķērušās pie jauna projekta un izaicinājuma – uzadīt zeķes ar iepriekš nepublicētiem lībiešu zeķu rakstiem. Turklāt lībiešu košums ceļos arī pa pasauli, jo reizē ar zeķēm taps īpašas pastkartes ar shematisku rakstu attēliem.

Ir darba dienas vakars Kolkā. Ap 20 adītāju kopā ar mākslas studijas “Irbi” vadītāju Baibu Pilāni sasēdušas ap ekrānu un attēlos no muzeju krājumiem pārliecinās par lībiešu zeķu krāsu košumu un rakstu interesantumu. Pilāne: “Ļoti interesantus papēžus atradām. Tādus, kas ir igauņiem tuvāki, ne latviešiem, tīri tehniskā ziņā adītājam ir ļoti interesanti.

Pēc brīža jau adītājas pašas ķeras pie adatām. Šīs reizes uzdevums ir iemācīties specifiskus lībiešu zeķu valnīšus un mazliet citādāku noraukumu. “Interesanti ir tas, ka jāada ar tām apaļajām adatām, jo es esmu pieradusi ar četrām. Sākumā diezgan piņķerīgi gāja, bet rakstiņš veidojas interesants,” saka meistarklases dalībniece Ligita Damberga.

Šī ir trešā no piecām meistarklasēm. Adīšanas rokraksts katrai savs. Strādājot ar vienādām dzijām, krāsām un rakstiem, rezultāts atšķirsies. Taču galvenais esot nevis jaunu prasmju apguve, bet vakarēšana kā senos laikos. “Kādreiz sanāca sievas ziemas vakaros pie kādas lielākas meistarienes un adīja kopā, mācījās kaut ko jaunu,” stāsta Signe Dišlere, biedrības “Košrags” valdes locekle.

Pērn adītājas apguvušas rakstus lībiešu cimdos, kas rezultējies bagātīgā izstādē kopā ar Rīgas kolēģu darbiem. Arī pēc zeķu meistarklasēm un kopīgās vakarēšanas sāksies gatavošanās izstādei – katrai savā tempā un jaudā. Pilāne: “Neskatoties uz to, ka šajā pusē ir tādi ziemeļnieki un nav kā Latgalē cilvēki, adītājas ir ļoti, ļoti atsaucīgas un ieinteresētas. Mūsu ir daudz, un, man liekas, ka katru reizi paliekam mazliet vairāk.”

Ja kādam saglabājušies seno ziemeļkurzemnieku cimdi vai to fragmenti, adītājas aicina ar tiem dalīties un iedrošina par kožu nedarbiem nesatraukties. Viņas vēlas kultūrvēstures mantojumu iemūžināt digitalizēšanai, lai saglabātu nākamajām paaudzēm. Pilāne: “Es saprotu, ka šobrīd vairs nebūs no pirmskara laikiem, tie jau visi ir atrasti, bet 70-tie, 80-tie gadi jau arī ir vēsture. Tas jau ir 50 gadus atpakaļ! Tad arī kaut kas interesants bija. Un vajag godā celt un atdot kādam, kas saprot, kas tas tāds ir.”

Jau daļa cimdu rakstu pārtapušas pastkartēs, tāds plāns arī zeķēm – lai lībiešu raksti ietu tautās.

#SIF_MAF2023