“Nemaz pats nevari iedomāties, ka tik daudz gadu. Ja tas Kungs ir vēlējis, tad ir jādzīvo,” saka kuldīdzniece Līze Rēfelede. Viņai aiz muguras jau 104 gadi. Par veselības likstām var nejautāt, jo ārsts sirmajai kundzei nav bijis vajadzīgs pēdējos 30 gadus. 

Līze Rēfelde jau nosvinējusi 104 gadu jubileju. Lai arī dzīvē sanācis, ka savu bērnu nav bijis, viņa ļoti mīlējusi māsas bērnus. Ar savu krustmeitu Daci un viņas ģimeni dzīvo zem viena jumta. No garā mūža visspilgtāk atmiņā palicis izsūtījuma laiks, to Līzes kundze atkārto vairākas reizes. Viņa palīdzējusi nacionālajiem partizāniem. 

Līzes Rēfeldes krustmeita Dace Druvaskalne: “Pārnākot mājās, smagi strādāja ķieģeļu fabrikā. Un pēc tam viņa strādāja adīšanas cehā Kuldīgā. Un no turienes arī aizgāja pensijā. Ļoti sirsnīga, strādīga. Varbūt arī diezgan daudz mani pieradinājusi pie zemes, pie zemes darbiem.”

Dace atzīst, ka krustmātei svarīgs ir taupīgums. “Viņai bija hobijs mizot kartupeļus, jo mēs neviens nemācējām nomizot kartupeļus. Tas viss bija par daudz nomizots. Plānus vajadzēja. Kamēr viņi tā labi redzēja, vienmēr tas bija viņas darbs.”

Iecienītākais ēdiens brokastīs esot auzu tume. Līzes kundzei garšojot arī tomāti, ogas un augļi. “Mēs vēl braucām sēnēs, pāri 90 vēl viņa gāja, viņai ļoti patīk sēņot. Viņa neapmaldās mežā. Viņa pie daktera nav bijusi no 1995. gada, cik es iedodu kādus vitamīnus, kādu zivju eļļu, bet kā kāds ārsts…”

Sarunas laikā mums pievienojas arī Daces mazdēliņš Krišs. Viņš Līzes tanti sauc par vecomīti. Viņam ir četri gadi. Un tā līdzās sēž cilvēki, kuru vecuma starpība ir gadsimts.   

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uz pērnā gada sākumu Latvijā bija 205 cilvēki, kuriem bija 100 un vairāk gadu, 179 no viņiem - sievietes. Vecākie bijuši divi – ar 107 gadiem. Līzes kundzes vienaudži – astoņi. Ilgdzīvotāju skaitam Latvijā ir tendence pieaugt.