Pirms kāda laika stāstījām, ka tiek likvidēts uzņēmums “Kuldīgas maizes ceptuve”, kas ražoja iecienītu maizi pēc vairāk nekā pusgadsimtu senām receptēm. Lai tomēr šīs tradīcijas nebeigtos, kuldīdznieks Gatis Rozenfelds izsolē iegādājies iekārtas un receptes un ražošanu turpinās. Uzņēmējs neslēpj, ka tas ir mazliet traki, bet vēlme noturēt tradīciju bijusi spēcīgāka par bailēm, kā viss izdosies. 

Kuldīgas maizes ceptuves zālē neierasts klusums, jau aptuveni mēnesi. Tomēr šobrīd notiek formalitāšu kārtošana, lai darbu varētu atsākt un te atkal smaržotu pēc tikko ceptas maizes, rosītos cilvēki un gadu gadiem iecienītās receptes nepārklātos ar putekļiem. Ziņa, ka Kuldīgas maizes ceptuve pārtrauc darbu un tiek likvidēta, satrauca arī uzņēmēju Gati Rozenfeldu. Arī viņa galdā bija šī maize, tāpēc nolēmis pieteikties izsolei un par 98 000 eiro iegādājies iekārtas un receptes. Telpas tiek nomātas, jo tās joprojām pieder uzņēmumam “Kuldīgas RPB”, kuram piederēja arī SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”.  

SIA “Pārsa” valdes loceklis Gatis Rozenfelds: “Lielākais prieks un tas dzinulis, kas liek to darīt, ir šie cilvēki, kas arī gaida šo maizīti. 80, 90% paliek tas, kas bija. Tad ir jādomā. Jau ir iekārtas, nākamais solis – interesantākas maizītes. Tā kā ir jau padomā, kas būs. Tāda maza intriga.”

Gatim Rozenfeldam darbs Kuldīgas maizes ceptuvē ir pazīstams, jo pirms kāda laika te bijis piesaistīts uzlabot atbilstību Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām. Pirms likvidēšanas uzņēmumā strādāja ap 60 darbinieku. Daļa no viņiem darbu te vēlas turpināt. Kad ražošana varētu atsākties, pateikt vēl grūti. Rozenfelds: “Ja tas būtu pārņemts kā SIA, tad daudz vieglāk ir, bet šobrīd visas vides atļaujas, PVD un licences, kas ir vajadzīgas, jāsakārto. Tās, domāju, mēneša laikā var. Vismaz vides dienests teica, ka mēneša laikā tiks sakārtotas, pārreģistrētas. Līdzko šīs atļaujas visas ir, tad jau arī tas ir daudz skaidrāk un vienkāršāk.”

Gatis Rozenfelds nodarbojas ar tirdzniecību, nekustamajiem īpašumiem un bioloģisko lauksaimniecību. Kuldīgas maizes ceptuve bija viena no lielākajām ražotnēm pilsētā ar gadu desmitiem koptām tradīcijām, tāpēc tās likvidēšana satrauca daudzus iedzīvotājus. “Negribas, ka vienkārši pazūd šī vieta. Tas ir tas galvenais. Mērķis – uzcelt, sakārtot, palaist to maizīti, lai tomēr ir darbavietas un stāsts arī turpinās. Lai viss notiek.”