Aizverot acis, vari vairāk ieraudzīt, ieiet dziļāk sevī un skaņā, – saka dejas izrādes “Labra nams” autori jeb mākslinieku apvienība “IevaKrish” (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants). Skaņas horeogrāfiju skatītāji bauda ar aizvērtām acīm, un tā piemērota jebkuram cilvēkam – neatkarīgi no apmeklētāja redzes kvalitātes. Par to nedēļas nogalē varēja pārliecināties arī Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centra apmeklētāji.
Pirms izrādes ik katrs “Labra nama” mākslinieks sevi vizuāli noraksturo. Jo jau pēc dažām minūtēm visiem apmeklētājiem tiek aizsietas acis, un skaņas horeogrāfiju viņi baudīs nevis ar acīm, bet ar citām maņām. “Jo deju parasti apmeklētājs nāk skatīties. Ja noņem šo vizuālo aspektu, kas paliek? Paliek “Labra nams”,” saka Krišjānis Sants, horeogrāfs, mākslinieku apvienības “IevaKrish” dalībnieks.
Izrādes pamatā ir komponista Jēkaba Nīmaņa radītas īsas muzikālas vienības, kuru gaitu atskaņošanas laikā nosaka mākslinieku veidotā dejas horeogrāfija. Dejotāji pārnēsā un vada speciāli izveidotus elektroniskus mūzikas instrumentus un veido telpisko skaņas ainavu. “Pirmkārt, es nekad nebiju bijusi šajā telpā. Un tieši ar šo interaktivitāti, ar skaņām es pat varēju saprast telpas izmērus. Tas bija pirmais, un man likās ļoti interesanti. Uz beigām sāku sajust tādu kā nelielu katarses momentu, jutu jau emocijas kāpjam,” saka Marika Ozolniece, izrādes apmeklētāja.
“Labra nams” ir piemērots jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no apmeklētāja redzes stāvokļa, sniedzot piedzīvojumu arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Šoreiz iespēju izmantoja arī Latvijas Neredzīgo biedrības dalībnieki.
“Mēs dejojam ļoti konkrētu un precīzu rakstu. Un cipari mums oriģināli tajā darbā parādījās iekšējai lietošanai, lai mēs neapmaldītos labirintā. Tagad tas ir kļuvis par tādu mistisko, enigmātisko papildsturu, kas liek cilvēkiem uzdot jautājumus un domāt,” saka Krišjānis Sants, horeogrāfs, mākslinieku apvienības “IevaKrish” dalībnieks.
Komponista Jēkaba Nīmaņa radītām skaņām partitūru izveidoja "IevaKrish", par pamatu ņemot ornamentālu rakstu zīmi – astoņstūra zvaigzni. Šādi mākslinieki panāca to, ka dejotāji vienlaicīgi izpilda gan deju, gan skaņdarbu. “Labra nama” ideja gan nebūt nav likt redzīgiem cilvēkiem iejusties neredzīgo ādā. “Mēs gribējām veidot tādu darbu, kuru neredzīgs vai vājredzīgs cilvēks var piedzīvot tajā pašā līmenī kā redzīgs cilvēks. Un, visticamāk, būtu ļoti negodīgi, ja atnāktu neredzīgs cilvēks, visi pārējie redz. Un arī, iespējams, negodīgi pret to redzīgo,” saka Ieva Gaurilčikaite-Sants, horeogrāfe, mākslinieku apvienības “IevaKrish” dalībniece.
Šī šobrīd bija “Labra nama” rudens tūres astotā un pēdējā izrāde. Ļoti iespējams, pie skatītājiem tā reiz atgriezīsies. Bet vietās, kur jau pabūts, “IevaKrish” atgriezīsies jau ar citiem darbiem.
