Latvijas zāļu tirgū ārkārtīgi liels pārsvars ir importētajiem medikamentiem, kamēr paši saražojam pavisam nedaudz. Latvijā joprojām nav arī izveidotas sistēmas, kas nodrošinātu zāļu krājumus ārkārtas situācijās, norāda nozares pārstāvji. Jautājums jau aktualizēts pirms diviem gadiem, sākoties pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Arī šodien notika ekspertu diskusija.
Ir jābūt skaidrām lomām, kurš un par ko atbild, ir mums krājumi vai nav, vai esam gatavi krīzes situācijām, norāda Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijā. Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti. Tas nozīmē, ka vien sešus procentus saražojam paši. Ja kaut kas netiek laicīgi atvests, pacienti paliek bez zālēm. Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens: “Igauņiem ir izveidota rezerves sistēma, šobrīd tas ir kā labais piemērs. Latvijai ir ieviests tikai zāļu eksporta aizliegums, tas nozīmē, lai nevarētu izvest zāles, tādā veidā valsts rūpējas, bet ir jāatceras, ka ir citas valstis, kurām zāles vajag arī krīzes situācijā, arī var aizliegt šo zāļu eksportu uz citām valstīm. Paturēt sev krājumu, un tas nozīmē, ka mēs nevaram būt atkarīgi no tekošajām piegādēm un dzīvot no rokas mutē.”
Neērtības ar atsevišķu zāļu pieejamību jau radās kovida pandēmijas sākumā, kad daudzas valstis, lai ierobežotu infekcijas izplatību, slēdza savas robežas. Ierastā kravu plūsma apstājās, tāpēc ir jābūt gataviem arī citām krīzes situācijām. Lībķens: “Te būtu jāskatās zināma analoģija ar naftas rezervēm. Tātad, ja mums ir naftas rezerves, kuras glabājam šeit, valsts par tām maksā, tad var izveidot arī līdzīgu zāļu krājumu sistēmu Latvijā valstiskā mērogā, arī paredzot zāļu apriti. Nevis nokrāmē kaut kādā plauktā un stāv, kamēr beidzas derīguma termiņš, bet ir jāparedz valstiska sistēma, tātad šīm zālēm jābūt visu laiku apritē.”
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas kritisko zāļu sarakstu, kas būtu valstīm jānodoršina gan krājumu veidā, gan arī jādomā, kā veicināt tieši ražošanu Eiropas Savienības blokā, jo pirms pandēmijas diezgan daudzi ražošanas procesi tika pārcelti uz Ķīnu, Indiju, līdz ar to arī visa Eiropa ir diezgan atkarīga no importa. AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs Juris Bundulis: “Esam izpētījuši tos sarakstus, par kuriem diskusijas šobrīd notiek Eiropā, un mēs redzam, ka varam lielāku daļu no šiem medikamentiem nekā šodien piedāvāt. Medikamentu izstrādes process, protams, tas ir laiks. Jo ātrāk sāksim, jo ātrāk medikamenti būs krājumā pieejami. Mēs pilnīgi noteikti, veicot zināmas izmaiņas likumdošanā un, protams, izdomājot, kādā veidā to varētu finansēt, zināmu daudzumu krājumu varētu turēt aptiekas tuvāk iedzīvotājiem. Reģionālās slimnīcas, lokālās slimnīcas, lieltirgotāji un ražotāji. Visu šo Latvijas uzņēmēju kopums varētu nodrošinat daudz lielāku klāstu, un mēs nebūtu tik ļoti atkarīgi.”
Arī Latvija ir izveidojusi kritisko zāļu sarakstu, publiski tas gan vēl nav pieejams, jo pie tā vēl tiek strādāts, norāda Veselības ministrijā. Vienlaikus tā informē, ka slimnīcām ir jābūt nodrošinātām ar zālēm ne mazāk kā trīs mēnešiem, kas ir paredzētas neatliekamām situācijām, un arī hronisku pacientu ārstēšanai. Ir gan vēl lietas, pie kurām jāpiestrādā. Sarunas bijušas arī ar lieltirgotavām, ar kurām varētu būt sadarbība un citām iesaistītajām pusēm. Veselības ministrijas Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs Juris Raudovs: “Šobrīd mums ir Latvijā saraksts ir gatavs. Tas ir izsūtīts lieltirgotavām, kurām ir attiecīgi jāstrādā pie tā, lai mēs varētu būt vienoti šajā sistēmā, pilnviedotu visu to, kas ir pilnviedojams, un arī šīs dienas ekspertu sniegtā informācija arī radīja tādu pārdomu loku tajā ziņā, ka ir jānāk kopā uz diskusijām arī lieltirgotavām, arī farmācijas iestādēm, un jārisina kopīgi.”
Diskutējot par zāļu pieejamību Latvijā X stundā, kāda ir Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte, nozares pārstāvji norāda, arī Ukraina nebija gatava, tai nebija krājumu, arī šobrīd tur zāles trūkst. Lai arī tiek domāts, kā, piemēram, Eiropas Savienības iekšienē valstis varētu palīdzēt viena otrai, uz to vien paļauties nevajdzētu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
