Šodien pulksten divpadsmitos visu Latviju pāršalca “Dievs, svētī Latviju”. Dziedot valsts himnu, skolēni, skolotāji, vecāki izteica savu atbalstu lauku skolām, kuras nereti neatbilst ministrijas iecerētajiem skolu tīkla sakārtošanas kritērijiem. ReTV uzrunātajās skolās norāda, ka izglītība ir vajadzīga visiem, neesot taisnīgi visu nolikt uz pašvaldības pleciem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzsākto skolu tīkla sakārtošanu daudzi sauc par lauku iztukšošanu, tāpēc šodien plkst. 12.00 daudzas skolas vienojās akcijā un dziedāja Latvijas himnu.
Jelgavas novada Garozas pamatskolā vienoties mūsu Latvijas lūgsnā iznāk vairāk nekā 100 skolas un bērnudārza audzēkņu, kā arī pedagogi, vecāki un citi atbalstītāji. Garozas iedzīvotājs Jānis Freimanis: “Kāda tur optimizācija, lauku iedzīvotājiem tā ir pesimizācija, nevis optimizācija.”
“Jebkura skola, it īpaši maziņa, ir svarīga, jo nodrošina ne tikai izglītību, bet arī darbiniekus, infrastruktūru un attīstību tai vietā, tai novadā,” saka divu bērnu mamma no Garozas Kristīne.
Jelgavas novadā lēmums pieņemts tikai par vienas skolas slēgšanu, bet Garozas pamatskola pievienoties atbalsta akcijā izlēmusi, lai solidarizētos ar tām skolām, kuras pārmaiņas skars jau nākamajā mācību gadā. Turklāt šodien neviena mazā skola nevarot būt cieši pārliecināta par savu nākotni. Garozas pamatskolas sociālā pedagoģe Ieva Briģe: “Šādas skolas ir vajadzīgas, jo izglītība ir vajadzīga visiem. Arī tiem bērniem, kuriem matemātikas eksāmenā nav 50% apguve, arī tiem bērniem, kur nespēj dzīvot 32 bērnu klasē.”
“Dievs svētī Latviju” šodien izskan arī pie Burtnieku Ausekļa pamatskolas Valmieras novadā. Arī šo skolu optimizācijas vilnis neskars, jo novadā skolu tīkls esot apstiprināts līdz 2030. gadam. Tomēr doma, ka desmitiem mazo skolu tiktu slēgtas vai reorganizētas tikai tāpēc, ka neatbilst ierēdņu, ministru un deputātu redzējumam un aprēķinātajam skolēnu skaitam neesot pieņemama. Burtnieku Ausekļa pamatskolā akcijas dalībniece: “Ceru, ka kāds skatīsies no tiem 100 tautas kalpiem, bet pašlaik ir sajūta, ka viņi ir nevis tautas kalpi, bet tautas nīdēji.”
Šobrīd uzsāktā skolu optimizācija nebūt nav pirmā. Pēc IZM datiem, 2023. gadā vien reorganizētas 24, bet likvidētas 28 skolas, bet no jauna dibināta tikai viena. Arī Burtniekos jau mācās bērni no slēgtās skolas Brenguļos, turklāt izvēle par labu laukiem esot izdarīta ar nolūku. “Es dzīvoju pretīm Viestura skolai. Es pa logu redzu Viesturu skolu, bet tur ir pārāk lielas klases. 30 bērni katrā klasē. Man bērns nevar mācīties tādā skolā, bet viņš mācās labi. Viņam vienkārši vajag mazāku vidi,” saka divu skolēnu mamma Baiba Bērziņa.
Sanākušie arī nepiekrīt, ka lauku skolās izglītības kvalitāte esot zemāka, kā to nereti norādījusi ministre. Burtnieku Ausekļa pamatskolas direktore Ilze Ažubele: “Es absolūti arī pati nepiekrītu šim apgalvojumam, ka lauku skolās ir zema izglītības kvalitāte, jo mani abi bērni ir absolvējuši šo skolu, un mans dēls, turpinot izglītību Pārgaujas ģimnāzijā, to beidza kā labākais absolvents, un šie pamati jau tiek ielikti pamatskolā.”
Vēl skaudrāk skolu tīkla sakārtošanu izjūt jaunpilieši, kas jau mēnesi vāc parakstus par vidusskolas posma saglabāšanu, šodien kuplā skaitā piedalījās zibakcijā.
Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš: “Mums šie cipari tiešām ir ļoti, ļoti lieli. Pēdējos gados ir ap 30 bērniem vidusskolas klasēs. Pilnīgi varam sagatavot mūsu skolēnus iestājeksāmeniem augstskolā, un mēs esam vidusskola, kurai apkārt vairs ir palikušas tikai pamatskolas.”
“Izjūk deju kolektīvi, apdraudēti ir kori un sports, bet tas tomēr mūsu reģionam ir diezgan nozīmīgi,” saka zibakcijas atbalstītāja Jaunpilī Ilze Zorika.
Pašreiz skolām atļauts pastāvēt arī tad, ja vajadzīgais bērnu skaits nav sasniegts, bet finansējums pedagogu algām tad jārod pašvaldībām. Visas ReTV uzrunātās skolas gan norāda, ka tas neesot taisnīgi attiecībā pret lauku reģioniem.
