Mežotnes pilskalns ir lielākā seno zemgaļu novada Upmales centrs, kā arī otrs lielākais zemgaļu nocietinājums.

Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums stāsta: “Pie Mežotnes bijusi liela osta, un mums ir arī ļoti interesants fakts, ka, iespējams, arī arābu vēsturnieks ir minējis Mežotni savos pierakstos un pasaules kartē atzīmējis kā lielu plaukstošu pilsētu, kur vietējie cilvēki pielūdz uguni. Intensīvs apdzīvotības posms tur ir bijis, sākot no 9. gadsimta līdz pat 14. gadsimta vidum.”

Pēc septiņiem gadsimtiem, kad pandēmijas ierobežojumi liedz pulcēties un rīkot pasākumus, satikties ar senajiem zemgaļiem atkal var kopīgā pastaigā. Šoreiz gan izmantojot bezmaksas aplikāciju savā viedtālrunī.

Paplašinātās realitātes tēlu ģeolokācija ir virs Mežotnes pilskalna plakuma. Pārvietojoties, senie zemgaļi dodas kopā ar jums, bet dažādās vietās tie skatam parādās no dažādiem leņķiem. Tēliem piešķirtas arī kustības un skaņa.

Senajiem zemgaļiem atkal atgriezties Mežotnes pilskalnā palīdzējis pārrobežu projekts, bet galvenā vēlme esot bijusi parādīt bagātīgos zemgaļu arheoloģiskos tērpus.

Laura Ārente, projekta vadītāja, pauž: “Tradicionālos latviešu etnogrāfiskos tautas tērpus esam bieži redzējuši gan deju svētkos, gan dažādos pašdarbnieku koncertos, bet šie arheoloģiskie tērpi ne tik bieži ir sastopami. Un tas arī man pašai saistās ar Mežotnes pilskalnu - šie bagātīgie arheoloģiskie tērpi.”

Normunds Jērums: “Puisim Madim ir Mežotnes kapulauka tērpa atdarinājums pēc izrakumiem - 3D animācija tikai veidota uz konkrēta arheoloģiskā apģērba pamata. Mēs varam teikt, ka šie tērpi ir maksimāli precīzi, cik nu mēs vispār varam spriest par tā laika apģērba un rotu nēsāšanas tradīcijām.”

Trīsdimensiju tēliem doti arī vārdi. Madis vēstures liecībās minēts 13. gadsimta sākumā novada vecāko sapulcē, bet Zīle esot izdomāts tēls, jo seno sieviešu vārdi vēstures liecībās praktiski neesot atrodami.

Satikties ar Madi, Zīli un vēl kādu noslēpumainu dāmu, Mežotnes pilskalnā būšot iespējams piecus gadus.