Šonedēļ Ventspilī tikās Kurzemes reģiona uzņēmēji, lai kopā ar citiem Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras biedriem izvērtētu iespējas, ko sniedz Eiropas Savienības atbalsta programmas. Veiksmīga projekta realizācijas gadījumā var iegūt nozīmīgu līdzfinansējumu, tomēr valsts atbalstītās programmās uzņēmēji joprojām iesaistās kūtri un pārāk maz. Ekonomisko aktivitāti ir ietekmējuši gan kredītu procenti, gan inflācija, tikmēr Eiropas līdzfinansējumam ir termiņi, kas rada bažas par nespēju apgūt pieejamo naudu.
Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programma Latvijā maziem un vidējiem uzņēmumiem ir spēkā līdz pat 2027. gadam. Inovatīvas un uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstībā ieinteresēti ir visi, gan pašvaldības, kas saņems nodokļus, gan valsts, kam pieaugs ekonomiskā veiktspēja, tomēr tieši informācijas trūkums un birokrātiskie šķēršļi ir tas, kāpēc reģionos biznesa idejas realizejas lēni. Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis: “Ir problēmas, cilvēki nepiesakās. Un ir jārunā, ir jāstāsta. Vajadzētu saprast, kas būtu jāmaina, jo programmā nauda ir, bet cilvēki šobrīd nepiesakās. Kā argumenti ir – mainījās būvniecības cenas un banku kredīti palika ievērojami dārgāki.”
Lai sekmētu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu augsto tehnoloģiju jomā, Ventspilī pulcejās uzņēmēji, kas vēlējās uzzināt vairāk par finansējuma pieejamību un atbalsta programmām. Latvijas Digitālā akseleratora direktors Māris Krastiņš: “Šī sprogrammas, kad atvērās, tā, ir noteikts termiņš. Šīm konkrētajām programmām ir 2026.-2027. gads, bet šinī brīdī es teiktu, ka laikam ir lielāka nozīme kā naudai! Ja šinī brīdī uzņēmēji šīs iespējas neizmanto, tad, iespējams, citi konkurenti aizies viņiem priekšā.”
SIA “FanApps’’ valdes loceklis no Ventspils Anrijs Brencēns jau pirms pieciem gadiem ir sapratis, ka modernās tehnoloģijas būs perspektīvs pārrobežu bizness un sācis radīt mobilās aplikācijas. “Uzņēmēji meklē, un šīs iespējas ir. Un to es arī stāstu – tas citreiz rada šaubas, neticību. Ziniet, pēc ilgiem stāstiem, sūtot e-mailu, vēstuli kādam, apakšā ar “bold” un dzeltenu līniju iezīmēju –”Nauda ir iedota. Paņem! Ja nepaņem, – neraudi!’”’
Šobrīd atvērtās programmas piedāvā iespēju iedziļināties arī digitālās transformācijas jautājumos. Veiksmīga projekta realizācijas gadījumā var iegūt nozīmīgu līdzfinansējumu, piemēram, ieviešot digitālus jauninājumus, var saņemt atbalstu vismaz 60% apmērā no visiem izdevumiem. SIA “In Pass’’ valdes loceklis Raivis Ekšteins: “Es meklēju laikam izaicinājumus. Ir dabiski, protams, baidīties no nezināmā, bet man tas likās interesanti – radīt kaut ko jaunu, kaut ko nebijušu, pierādīt sev, ka es to esmu spējīgs izdarīt. Un izdevās!”
Tie uzņēmēji, kas izmantojuši līdzfinansējuma iespējas atzīst, ka tikai praktiski darbojoties var atrast sev atbilstošāko atbalsta programmu. Ekšteins: “Es domāju, ka nav jākautrējas un jāprasa pēc padoma, nav jākautrējas atzīt, ka tu kaut ko nesaproti, ka tu kaut ko nezini, jo labāk ir stulbāks jautājums, bet tev ir konkrēta atbilde.”
Nozaru un digitalizacijas projektu eksperti atzīst, ka Latvijas digitālais indekss vēl ir ļoti zems un līdzšinējā politika mērķus nav sasniegusi. Stagnācija ir vērojama arī valsts mājokļu politikā, lai arī tieši iedzīvotāju skaita pieaugums esot nacionālās politikas pamatā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Mums ir ļoti kritiski, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu, jo šobrīd ir ļoti daudz vakances, tāpat mums ir ļoti svarīgi veidot savu tautsaimniecību, kas ir balstīta uz eksportu, kas ir balstīta uz augstu pievienoto vērtību. Lai mūsu labklājība ir pietiekami augstu, mēs varam atļauties gan jaunus mājokļus, gan arī ģimenēs bērnu ir pēc iespējas vairāk!”
Lai arī Latvijā darbojas dažādi klāsteri, akseleratori, konsultāciju un atbalsta centri, tieši mazie un vidējie uzņemumi šobrīd neizmanto atbalsta programmu iespējas, savukārt ekonomikas izrāvienam Latvijā esot nepieciešams aktīvs un turīgs vidusslānis, skaidro Kurzemē sastaptie uzņēmēji.
Foto: Freepik; ilustratīvs
