Satversmes tiesa atzinusi, ka likuma norma, kas uzliek par pienākumu Krievijas Federācijas pilsoņiem zināt latviešu valodu vismaz A2 pakāpē, lai pretendētu uz pastāvīgās uzturēšanās aptauju Latvijā, atbilst Satversmei. Nav juridisku šķēršļu, lai izraidītu no Latvijas tos Krievijas pilsoņus, kuri nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudījumu un pierādījuši savu ikdienas ienākumu pietiekamību.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem daudzi Latvijas nepilsoņi izvēlējās saņemt Krievijas pilsonību, lai saņemtu Krievijas pensiju. Tobrīd Krievijas Federācijas pensijas bija lielākas. Pēc 2014. gada Krievijas veiktās Ukrainas daļas Krimas reģiona okupācijas strauji samazinājās Krievijas rubļa vērtība un pensijas apmērs saruka pat par 70 procentiem.
Pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Latvijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz, ka no 2023. gada 1. septembra pastāvīgās uzturēšanas atļaujas mūsu valstī varēs iegūt tikai tie Krievijas pilsoņi, kuri zina latviešu valodu vismaz A2 pakāpē. Satversmes tiesas priekšēdētājs Aldis Laviņš: “Sabiedrības locekļa izvēle par to, kuras valsts pilsonis viņš būs, jo pilsonības jēdziens ir nopietns ikviena cilvēka dzīvē pieņemts lēmums, jo tas parāda, kādu izvēli cilvēks ir izdarījis attiecībā uz to, kurai valstij izrāda lojalitāti, kurai valstij izrāda solidaritāti.”
Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa: “Šajā lietā Satversmes tiesa ņēma vērā arī tā saukto ģeopolitisko kontekstu. Proti, to, ka Krievijas Federācija bija uzsākusi karadarbību Ukrainā. Kā jau tiesas priekšsēdētājs norādīja, tiesa ņēma vērā arī to, ka pieteikuma iesniedzēji, kas ir Krievijas Federācijas pilsoņi, bija apzināti izvēlējušies nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krievijas Federāciju.”
2023. gada sākumā iesniegtā Krievijas pilsoņu prasība Satversmes tiesā izskatīta 13 mēnešu laikā. Rodiņa: “Līdz ar to tiesa nonāca pie secinājuma, ka apstrīdētā norma nodrošina to, ka Krievijas Federācijas, kas līdz ar Saeimas lēmuma ir atzīta arī par terorismu atbalstošu valsti, pilsoņi – neatkarīgi no vecuma un dzimuma – var uzturēties Latvijā tikai tad, ja tie neapdraud valsts drošību.”
Šī gada janvārī Latvija uzsāka 985 Krievijas pilsoņu izraidīšanas procesu. Tās lielākoties ir personas, kuras necentās kārtot valodas pārbaudījumu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai.
Foto: Freepik; ilustratīvs
