Daudzām pašvaldībām sagatavot šī gada budžetu izrādījies pamatīgs izaicinājums. Izdevumi un jaunas funkcijas vietvarām ar katru gadu aizvien pieaug, taču papildus finansējums šiem mērķiem netiek rasts. Kā iespējamo risinājumu pašvaldības Pierīgas apkārtnē saredz atjaunot kādreizējo iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali, pašvaldībām atvēlot 80%, bet valstij – 20%. 

Nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā valsts veica iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali, nosakot, ka 80% vietā pašvaldības turpmāk saņems 75%, savukārt valsts kopējā makā paliks 25%. Toreiz valsts solīja, ka vietvarām ienākumu samazinājumu kompensēs. Pašlaik gan nekāda papildus finansējuma no valsts nav, bet izdevumi pašvaldībām ar katru gadu aizvien pieaug. Uz to norāda arī Siguldas novada pašvaldībā, kur jau šajā nedēļā domes sēdē plāno skatīt šī gada budžetu. “Funkcijas, kas nāk klāt, deinstitucionalizācijas projekti, vai izglītības iestāžu atalgojuma ziņā, par ko prieks, ka beidzot palielina atalgojumu, bet tas ir liels slogs, mūsu gadījumā tas ir pirmskolas skolotājiem vien 1,4 miljoni klāt, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šo atalgojumu,” saka Siguldas novada domes priekšsēdētāja p.i. Kristaps Zaļais.

Ja atjaunotu iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījumu 80% pašvaldībām, 20% valstij, uz ko aicina Rīga un tai apkārtējie novadi, Siguldas novada budžetā tie būtu papildus 2,2 miljoni eiro. Šajā gadā, kad kopējie pašvaldības izdevumi plānojās ap 60 miljoniem, tas tomēr būtu būtisks atspaids. Kā norāda Kristaps Zaļais, dažādu nozīmīgu mērķu īstenošanai papildus budžetā būtu nepieciešami vēl aptuveni trīs miljoni eiro. “Šis budžets galīgi nav ilgspējīgs, paredz vēl papildus darbības, uz ko jāstrādā, tāpēc vēl grozīsim, skatīsimies. Uz šo brīdi var tikt pieņemts, bet paredz ļoti daudz darbības; kas tāpat ir jāveic, lai būtu ilgtspējīgs un lai varam atrast to naudu.”

 Arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norāda, ka valstī vairs nedrīkst pieņemt lēmumus, kā dēļ pašvaldību finansu situācija ar katru gadu aizvien pasliktinās. Uz vietvaru pleciem nedrīkst uzvelt aizvien jaunas funkcijas, neparedzot, kā tās finansēt. “Šobrīd ir jādomā, kā tikt atpakaļ, neskatoties – ir lielāki šie ieņēmumi vai mazāki. Kopumā valstī ir pilnīgi greizi procesi, jo pēdējos četros gados pašvaldību nodokļu ieņēmumu pieaugums ir bijis gandrīz divas reizes mazāks nekā valsts pamatbudžetā.”

Arī Reģionālo attīstības centru biedrības direktors Vents Armands Krauklis uzstāj, ka steidzīgi ir jāmeklē risinājumi, kā atgūt finanšu avotus, kuri papildina vietvaru ieņēmumus. “Ja nebūs būtisks līdzekļu pieaugums 2025. gadā, tad tiešām iedzīvotāji var nesaņemt jau tādus pakalpojumus, kas viņiem ikdienā ir nepieciešami.”

Biedrība piedāvājumam pārdalīt iedzīvotāju ienākumu nodokli saredz arī citus risinājumus, kā uzlabot vietvaru finansiālo situāciju, piemēram, likt nekustamā īpašuma nodokli maksāt arī valsts kapitālsabiedrībām, pirmsskolas pedagogu algu pieaugumu segt no valsts budžeta. 

Krauklis: “Mums liekas, ka tas kompromiss varētu būt nevis 80% pret 20%, bet ka kopumā pašvaldību budžetos tiek atvēlēts vismaz 18% no valsts kopējiem budžeta ienākumiem.”

Vietvaras pārstāvošās organizācijas ir vienisprāt, ka plāns, kā risināt pašvaldību finašu grūtības ir jāizstrādā nekavējoties. 

Foto: Freepik; ilustratīvs