Jau otro gadu kāda Talsu Kristīgās vidusskolas audzēkne izvēlas saņemt nevis dāvanas pati, bet tās sarūpēt bērniem Ukrainā. Meitenes ģimene ne mirkli nešaubījās, ka atbalstīs šo labdarības ideju, tad iesaistījās arī skola. Šobrīd akcija izaugusi līdz skolniecei neticamiem apjomiem. Vairāki simti Ziemassvētku paciņu jau šobrīd sasaiņotas, gaida došanos uz bērnu namu Ukrainas kara zonā.

Kāds darba dienas vakars Talsu Kristīgajā vidusskolā līdzinās rosīgam darbam šokolādes fabrikā. Gaisā patiesi arī virmo šokolādes smarža, un te kā konveijerā precīzi noteiktu skaitu konfekšu skolas saime un vecāki saliek paciņās, kas tālāk ceļos uz Ukrainu. Tā skola jau otro gadu atbalsta savas audzēknes ideju. “Mēs šeit, zem mierīgām debesīm dzīvojot, konfekšu paciņas varam sataisīt, patiešām jāsaka godīgi, sev ļoti daudz pat neatraujot. Justīnes ideja nebija apspriežama, mēs zinājām, ka to darīsim,” saka Inguna Gruzniņa, Talsu Kristīgās vidusskolas direktore.

Sākotnēji Justīne vēlējās, lai viņas ģimene naudu, ko paredzējuši tērēt meitenes Ziemassvētku dāvanām, velta paciņu sarūpēšanai. Tad palīdzēt atsaucās klase, pēc tam visa skola. Sākotnēji pieticīgā vēlme sagatavot 100 saldumu paciņas pērn izauga līdz 500. Šogad bērnu nams Ukrainā jau lūdz tūkstoti. “Tas ir ļoti liels skaitlis. Protams, ka man par to ir ļoti liels prieks, bet tas bija ļoti šokējoši – es nebiju to gaidījusi,” saka Justīne Magdalēna Neimane, idejas autore.

“Šie bērni ir onkoloģijas pacienti, invalīdi, viņi ir bērni, kuri ir no Melitopoles, Bahmutas, no apkārtnes, kur ir pati trakākā kara būtība šobrīd visu laiku bijusi. Viņi ir no turienes izvesti ārā. Viņiem ir ļoti, ļoti smagi apstākļi,” saka Agnese Neimane, Justīnes mamma.

Justīnes idejai atsaukušies arī radi, draugi, paziņas, un katru dienu ģimene pavada mājās skaitot konfektes un saiņojot arvien jaunas paciņas. Tāpēc Justīnes ģimene par palīgiem skolā ļoti priecājas. Idejas autore: “Es esmu saldummīle, tāpēc varbūt man arī ir tā vēlēšanās dot tos citiem. Lai citiem ir prieks tāds pats kā man.”

Kopīgiem spēkiem divu stundu laikā skolā tiek sasietas gandrīz 300 paciņas. Tās palīgi skaita pēc svecītēm, kas tiek ieliktas pakās. Un tieši par tām no ukraiņiem ir vissiltākās atsauksmes. Justīnes mamma: “Tā svecīte tajā brīdī sasilda gan to sirsniņu, gan rociņas, gan arī dvēseli. Es ļoti, ļoti lepojos ar savu meitu! Jo manas vecmāmiņas dzīves gudrība ir nonākusi līdz viņai. Mums, latviešiem, ir tāda dvēseles dziesma: “Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt…”. Un viņa visu savu mūžu ar tādu domu arī nodzīvoja un mācīja mums visiem.”

Kamēr skola atbalsta arī citas labdarības akcijas, tikmēr Justīnei izdevies sarūpēt 870 paciņas. Tās jau šobrīd aizvestas uz Ventspili, lai nākamnedēļ tālāk ceļotu uz Ukrainu. Tikmēr Ventspils ukraiņu biedrība ģimenei devusi ziņu, ka ļoti nepieciešams arī apģērbs, higiēnas preces, lāpstas, cirvji karavīriem, kā arī noderīga būtu kafija un rieksti enerģijai ierakumos. To visu sestdien, 23.decembrī, no plkst. 10 līdz 13 var nogādāt Ventspilī pie tirdzniecības centra “Tobago” un pie veikala “Citro” Inženieru ielā.