Lai aizsargātu pircēja tiesības, Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija rosina atteikt Latvijā reģistrēt transportlīdzekļus, kuriem veiktas manipulācijas ar odometru radījumiem. Ir valstis, kur par šādām lietām ir kriminālatbildība. Šobrīd, pērkot automobili otrreizējā tirgū, pircējam nākas paļauties uz pārdevēja godaprātu un paša zināšanām.
Odometrs ir automašīnas mērinstruments, kas fiksē auto mūža laikā nobraukto kilometru skaitu. Tiek uzskatīts – jo mazāks lietotajam automobilim veikto kilometru skaits, jo tā cena ir augstāka, salīdzinot ar citu tāda paša modeļa, komplektācijas un rūpnīcas izlaiduma gada auto.
Lietoto auto nepatiesu nobraukuma datu uzrādīšana ir sena problēma. Ja pirms simts gadiem tirgū varēja nopirkt vecu, klibu zirgu, ko uzdeva par jaunu ērzeli, tagad negodīgi ļaudis māna ar automāšīnu nobraukumu un tehnisko stāvokli. Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma: “Te ir divas lietas, ko es uzsvērtu. Viena lieta ir cilvēku domāšana – ka visām mašīnām ir manipulēti odometri. Viņi pieņem šo situāciju. Tas ir pirmais un bēdīgākais šajā stāstā.
Otra lieta, par ko mēs stingri iestājamies, ka situācija bija jāmaina arī no valsts puses, jo ir arī valstis, kur par šādām lietām ir kriminālatbildība. Tas ir ekvivalents tam, ka jūs pārdodat nekvalitatīvu, nolietotu preci, bet uzdodat kā labākā stāvoklī esošu. Šīs ir tās divas lietas, kur vajadzētu strādāt ar sabiedrību un pagriezt domāšanu.”
Auto jomas eksperts Pauls Timrots sarunā ar ReTV norāda, pērkot lietotu automašīnu, nepieciešams skatīties plašāk, ne tikai vērtējot odometra rādījumus. “Man šķiet, ka odometru tīšana ir tas pats, kas promiļu mērīšana no alkohola. Ir citi veidi, kā to nomērīt vai pierādīt. Nekur jau nav teikts, ka mašīna ar 300 000 vai 500 000 nobraukuma ir slikti kopta. Un nekur nav teikts, ka laba ir ar 30 000 vai 100 000 nobraukumu. Tas ir viens niecīgs parametrs, ir mašīnā daudz citu parametru, kādā tā ir kārtībā. Gribi – mēri kompresiju, gribi – skaties datus datorā, kas tur ir darīts. Kaut vai vari salīdzināt mašīnas pieejamos datus, cik reizes durvis atvērtas vai cik reizes slotiņas ieslēgtas, salīdzinot to, cik ir nobraukti kilometri. Tev būs daudz precīzāki dati.”
Savukārt Aldis Čīma uzsver, ka jau ir notikušas sarunas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), bet lēmumi nav pieņemti. “Viens no veidiem varētu būt – neļaut CSDD šāda veida automašīnām veikt tehnisko apskati vai reģistrēt Latvijā pirmreizējā reģistrācijā. Ir Igaunijas piemērs, ja tiek importēta šāda automašīna, tad reģistrācija ir liegta līdz brīdim, kad odometra rādījums tiek atjaunots. Protams, būs cilvēki, kas oponēs, vai to fiziski var izdarīt. Mūsdienu laikmetā ir dīleru datu bāzes un dažādi portāli pieejami, kur šo rādījumu var uzzināt un tuvu tam atjaunot. Mēs iestātos par to, lai cilvēkiem tiktu pārdotas lietas, kas ir atbilstošas kvalitātei.”
Pauls Timrots norāda, ka Latvijā jau šobrīd netrūkst problēmu auto kontroles jomā, jauna norma radīs papildus birokrātisko slogu, nav kapacitātes problēmas kontrolēšanai. “Valstī, kurā neviens nevar nosargāt, kas nāk pāri robežai vai kas brauc ar krievu numuriem, tagad mēs būsim brašuļi pierādīt, kurš tina. Es nesaprotu, kā to var pierādīt. Mašīnai ir daudz citu parametru, kurā var paskatīties, vai tā ir labā stāvoklī vai sliktā.
Ja būtu kāds, kurš var labi pierādīt odometru, tas jau būtu privāts bizness, nebūtu jāapsriež šāds likums, tad tagad mūsu aizņemtie policisti, kuri tāpat neko nevar izdarīt, ķers odometru tinējus? Kur ir tam resurss tādai kontrolei?”
Plānots, ka diskusija par manipulācijām ar odometra rādījumiem turpināsies.
