Šonedēļ Talsu novadā notika jau trešā ārkārtas domes sēde, tai kvoruma šoreiz pietika. Taču tajā pat netika virzīts jauns mēra kandidāts, bet ar balsu vairākumu atbalstīts priekšlikums 13. februārī, nākamnedēļ, sasaukt kārtējo domes sēdi.
Līdz ar šodienas domes sēdi beidzas abu bijušās Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieku – Laura Pīlēģa un Alda Pinkena – pilnvaras. Kas nozīmē, ka novads šobrīd palicis bez vadības. Lai balsotu par Talsu novada domes priekšsēdētāju, 19 deputātiem jāpiedalās klātienē, bet šodien daļa pievienojās attālināti. Jauns kandidāts virzīts netika, bet pārmetumus viens otra virzienā deputāti raidīja – gan par laika vilcināšanu, vietnieku bēgšanu no atbildības, domes priekšsēdētājas gāšanu bez tālāka plāna, arī daiļrunīgāk, nākamo mēru nodēvējot par “kārtējo vilšanos” un sakot, ka “šimpanze ar granātu nodarītu novadam mazāku kaitējumu nekā tie cilvēki, kas šobrīd nāks vadīt novadu” un “novada iedzīvotāji būtu pelnījuši administratoru”. Talsu novada domes deputāte Ilva Norenberga: “Kas vienpersoniski vadītu domi, nevis šādā veidā vilcinātu laiku, nāktu tikai ar pārmetumiem par to, kāpēc kaut kas nav izdarīts jau vakar, bet tajā pašā laikā paredzēt gandrīz nedēļu, lai vēl stieptu gumiju un tirgotos par krēsliem.”
Pārējie deputāti norādīja, ka šobrīd svarīgs mērķis ir pieņemt budžetu, bet pirms tam jāiepazīstas ar situāciju un jārod risinājums, taču deputātiem šī brīža budžeta versija ar skaidrojumu un pamatojumu nav prezentēta. Talsu novada domes deputāts Almants Kalniņš: “Mēs esam maksātnespējas priekšvakarā gandrīz vai, un mums ir, protams, jāsaprot, kādā situācijā esam un kā šo situāciju vērst par labu. Ja jūs būtu gribējuši tiešām strādāt atbildīgi, tad jūs nebūtu izsludinājuši ārkārtas sēdi. Jūs varējāt mierīgi turpināt savu darbu un atrādīt budžetu – pilnvērtīgi nostrādāt līdz galam.”
Iedzīvotāji uzskata, ka domes darbs jau paliek par cirku.
Šorīt domes sēdē izskanēja, ka topošajā budžetā joprojām trūkst astoņi miljoni eiro. Nedēļas sākumā ar Talsu novada pašvaldības speciālistiem tikušies Finanšu ministrijas eksperti, kas iesaka veikt izdevumu optimizāciju un izvērtēt iespējas izmantot pašvaldībām valsts budžeta likumā paredzēto risinājumu aizņēmumu procentu pieauguma izdevumu ietekmes mazināšanai, vienlaikus izvērtējot finanšu ietekmi ilgtermiņā.
Foto: Edgars Lācis
