Šodien Saeimas Mandātu un ētikas komisija skatīja iesniegto iniciatīvu “Mazajām lauku skolām būt”, kuru portālā “Mana balss” parakstījuši vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju. Tikmēr Jaunā konservatīvā partija pie Saeimas ēkas rīkoja protesta akciju, uz kuru bija ieradušies lielākoties Aknīstes un Rudzātu vidusskolas aizstāvji. Viņuprāt, uzstādītie kritēriji lauku skolām esot neizpildāmi.
Gaidīto 200 cilvēku vietā šorīt pie Saeimas ar plakātiem, kuri norādīja, ka starp skolu slēgšanu un lauku izzušanu liekama vienādības zīme, pulcējās ap 50 mazo skolu aizstāvju. Aknīstes vidusskolas vecāki stāsta, ka vidusskolas posmā bērnu esot uz pusi mazāk, nekā vēlas ministrija. Viņuprāt, 60 vidusskolēni laukos ir utopija, gluži tāpat kā ministrijā sazīmētie attālumi starp skolām un ceļā pavadītais laiks. “Mēs esam lauku skola, mēs esam pašā Lietuvas pierobežā. Viņi rēķina, ka izvadāt bērnus uz tuvāko skolu aizņems 40 minūtes, bet reāli tas nav iespējams, jo izbraukāt katru lauku māju un paņemt katru bērnu nav iespējams. Aknīstes skolā mācās gudri bērni, nevajag uzskatīt, ka lauku skolās mācās tādi..” saka trīs bērnu mamma no Aknīstes Linda Matulēna.
Savu sāpi par vidusskolas posma iespējamo zaudēšanu ieradušies paust arī Rudzātu ļaudis, kuri jau iepriekš nosūtījuši vēstuli ar iebildumiem ministrijai, savas domas neesot mainījuši arī šodien. “Uzliktie kvantitatīvie kritēriji nav sasniedzami lauku skolās. Kāpēc vispār ir izdomāts šāds skaitlis – vidusskolas posmā 60 audzēkņu. Agrāk bija pilnīgi normāli vidusskolas posmā 30 bērni, izauga gudri, labi bērni, kuri varēja ieņemt labus amatus, tad tagad vairs nē. Nezinu, kas traucē bērnam attīstīties, ja viņam apkārt nav pilsētas burzmas,” saka protesta dalībniece no Rudzātiem Diāna Gribonika.
Viens no iemesliem, kāpēc lauku skolas nevarot izpildīt kvantitatīvos rādītājus, esot darba vietu trūkums. Piketētāji gan uzskata, ka to varot mainīt. “Vajadzīgs radīt apstākļus, kā Aizsardzības ministrija radīja jauniesaucamajiem, ka viņi paši pieteicās un paši gāja labprātīgi dienēt. Arī laukos jārada tādi apstākļi, lai cilvēki uz turieni brauktu strādātu un mācītos,” saka jūrmalnieks Jānis Gavars.
“Es domāju, ka tas ir tāds mazs brīdis sagatavoties, lai tie lauki tiešām piepildītos. Protams, pirmajā vietā ir dzimstība. Mēs to visi saprotam, ja nedzims jaunā paaudze, ja valdība viņus vēl vairāk neatbalstīs, tad skolēnu nebūs ne laukos, diemžēl arī ne Rīgā,” saka pensionāta skolotāja no Dobeles Helēna Eglīte.
Nepilnības skolu tīkla sakārtošanas plānā saskata arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura uzskata, ka nevar vērtēt tikai skolēnu skaitu, ir jāvērtē arī izglītības kvalitāte. LPS izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne: “Diemžēl informatīvajā ziņojumā parādās tikai kvantitatīvie kritēriji. Kvalitāte izpaliek, līdz ar to rodas maldīgs priekšstats par to, ka mazajās skolās ir slikta izglītības kvalitāte. Tā retorika, kas skan no Izglītības un zinātnes ministrijas, diemžēl neparādās faktos.”
Nekorekti tiekot noteikti arī attālumi starp skolām. Vectirāne: “Būtu labāk nosakāms, ka 25 kilometru no bērna dzīves vietas līdz skolai, jo tad var sanākt.. man ir arī konkrēts piemērs minēts, kur bērns no dzīves vietas jau veic 15 kilometrus, tad vēl 25 kilometri un sanāk, ka tuvākā skola ir 40 kilometru attālumā.”
Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā paredzēts, neizpildot kvantitatīvos kritērijus vidusskolas posmā, valsts finansējums skolai netiks piešķirts, bet pamatskolas posmā tiks piešķirts proprcionāli bērnu skaitam, bet iztrūkstošā daļa būs jāsedz pašvaldībai. Pašlaik gan ministre paudusi, ka pašvaldības, kuru skolu tīkls vēl nav sakārtots, nākamajā mācību gadā finansējumu saņems arī tad, ja kritēriji nebūs izpildīti. Iniciatīvai “Mazajām lauku skolām būt” portālā “Mana balss” savākti vairāk nekā 11 000 parakstu, šodien to skatīja Saeimas mandātu un ētikas komisijā.
