ReTV kolēģi no Latvijas Televīzijas (LTV) Japānā spiesti uzturēties pašizolācijā, jo kontaktējušies ar Covid-19 slimnieku. Kādi ir darba apstākļi žurnālistiem Olimpiskajās spēlēs, ieskicē TVNET žurnālists Raimonds Ozoliņš. Ar viņu sazinājāmies brīdī, kad viņš pēc pludmales volejbola sacensībām ar autobusu devās atpakaļ uz viesnīcu.
“Situācija ir ļoti mierīga, jo, cik saprotu, inficētā persona ir bijusi lidmašīnas reisā, kur bija LTV mediju pārstāvji lidojuši. Pārējie esam diezgan mierīgi, jo tā procedūra ir tāda, ka, ielidojot šeit Tokijā, pirmās trīs dienas, ja nemaldos, ir Covid-19 tests, siekalu paraugs jānodod. Tagad katru ceturto dienu jātaisa, bet ir arī tādi daži kā es - izņēmumi -, kas, teiksim, mēģinās katru otro dienu taisīt savas drošības nolūkā vai atbildībā pret citiem. Pie visiem olimpiskiem objektiem tiek mērīta temperatūra, aicina rokas dezinficēt. Protams, sejas kontrole un somu pārbaudīšana, metāldetektors un tā tālāk. Tās visas drošības procedūras ir diezgan nopietnas. Aplikācijā katru dienu ir jāreģistrē arī sava temperatūra, viesnīcās ir automātiksie termometri, kur var sev izmērīt temperatūru. Būtībā jāseko līdzi tai savai veselībai un jābūt atbildīgiem,” saka Raimonds Ozoliņš, TVNET sporta žurnālists.
Lai arī drošības prasību ir daudz, Raimonds Ozoliņš piebilst, ka par distancēšanos gan brīžiem var aizmirst, jo to ir visai neiespējami ievērot, piemēram, mediju autobusos - atsevišķās situācijās tie ir stāvgrūdām pilni, bet ir bijušas dažās reizes, kad viņš mediju autobusā bijis vienīgais pasažieris. “Arī tajos pašos preses centros ir stikls priekšā, citreiz pat bijis tā, ka ir stikls priekšā, bet pa sāniem nav nekāds norobežojums. Protams, ir zīmes, ka nedrīkst sēdēt viens otram līdzās, ir jāievēro viens krēsls starpā. Tā kā kontrole ir, bet brīžiem tas īsti nestrādā. Te ir paradums visur nēsāt masku, uz ielas viņi nepārtraukti nēsā par spīti karstumam un mitrumam, bet tā distancēšanās, jā, tā te pieklibo,” pauž Raimonds Ozoliņš.
Raimonds Ozoliņš arī stāsta, ka lielākā drūzmēšanās bija olimpiskajā stadionā pirms un pēc atklāšanas ceremonijas. Tur absolūti neesot bijis padomāts par distances ievērošanu, lai iekļūtu stadionā un lai no tā izkļūtu ārā. Tikmēr žurnālistiem ikdienas darbs Japānā turpinās, risks inficēties pastāv.
