Tuvojoties ziemai, daudzi steidz lūkot pēc slēpēm, slidām un ragaviņām. Vairāki ziemas sporta veidi piemēroti arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai parādītu, ko spēj paši un iedrošinātu citus, Trešajā adventē bērni ar īpašām vajadzībām no Olaines un Mārupes novadiem pirmoreiz pulcējās ziemas sporta svētkos jeb, kā paši teic, olimpiskajos Ziemassvētkos.
Kā jau sportiskajos pasākumos piedien, arī olimpiskie Ziemassvētki Olaines slidotavā aizsākās ar slidojumu ar karogiem.
Sanācis bija kupls ziemas sporta veidu cienītāju pulks. Daži jau trenējušies pat vairākus gadus un pierādījuši, ka cilvēks ar īpašām vajadzībām spēj ne vien iemācīties slidot un spēlēt hokeju, bet arī iekļauties komandā. Tāds ir arī Rūdolfs – spēlētājs ar 14. kārtas numuru –, kurš hokeju esot vērojis jau kopš astoņu mēnešu vecuma. “Tad nāca Dinamo Rīga periods un kovida laiks. Kad vēl nevarēja viņu iesaistīt treniņos, jo viss bija ciet, mēs trenējāmies pa peļķēm un ezeriem. Pēc kovida viņš iesaistījās hokejā un ir pieņemts. Citi bērni viņu pieņem, vecāki pieņem, treneri pieņem. Gribētos, lai arī valsts mērogā treneri neatraidītu šos bērnus. Mēs esam tādi paši kā visi pārējie,” saka pasākuma organizators, Rūdolfa tētis Norberts Trepša.
Rūdolfa tētis, kas vienlaikus ir arī šo svētku galvenais organizators, ReTV stāsta, ka bērnu ar īpašām vajadzībām, kuri iekļāvušies hokeja komandā, neesot daudz, bet vēl vienu mazo hokejistu zinot. Norberts Trepša: “Pie mums Laviņa sporta skolā ir vēl viens. Viņam ir mazāks autiskais spektrs nekā Rūdolfam. Rūdolfam ir smaga garīgā atpalicība. Uzkāpa uz slidām un sāka spēlēt. Viņam ir no rīta hokejs, vakarā hokejs un pusdienās arī hokejs. Viņš dzīvo ar to hokeju.”
Savukārt Sofija nodemonstrēja, ka garīgās attīstības traucējumi nav šķērslis, lai piepildītu sapni un trenētos daiļsļidošanā. “Tas ir metodisks, regulārs darbs. Mums ir diža trenere Ieva Mārupes slidotavā, ar viņas palīdzību īstenojam savu sapni. Viņai ļoti patīk daiļslidošana,” saka Sofijas mamma Jekaterina Kerevica.
Ziemas sporta svētkos apgūt slidošanas pamatprasmes varēja izmēģināt ikviens interesents. “Pašreiz tās ģimenes, kuras ir aktīvākas noteikti nāk uz slidotavu un arī izmanto, bet tādu pamudinājumu, iedrošinājumu citām ģimenēm dod šādi pasākumi, lai varētu nākt jau vēlreiz slidotavas publiskajā laikā vai piedalīties kādos pulciņos. Praktiski var. Ja vajadzīga palīdzība vai pieskatīšana, tad to var darīt kopā ar vecāku, bet viss ir pašu spēkos un spējās mēģināt to darīt,” saka Olaines atbalsta centra “Citāds Es” pārstāve Ieva Čukure.
Pasākuma vadītājam Kristeram Augustinovičam slidot nepatīkot, bet patīk runāt mikrofonā, tāpēc šoreiz viņam uzticēts viens no galvenajiem pienākumiem – pasākuma vadīšana.
Elīna Augustinoviča, Kristera mamma: “Kristers ir cilvēks ar autisko spektru, bet neskatoties uz to viņa stiprā puse ir, viņam patīk vadīt pasākumu. Sanāk, kā jau sanāk, bet viņam patīk. Vēl viņam patīk dejot. Viņš ir nodarbojies ar peldēšanu. Slidošana, kā viņš saka, ir grūti.”
Šādi svētki Olaines un Mārupes bērniem ar īpašām vajadzībām notika pirmoreiz, bet tā noteikti kļūšot par vienu no Ziemassvētku tradīcijām.
