Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Palīdzība bērniem un jauniešiem ar atkarībām – nepietiekama

8. augusts 2024

Pērn vairāk nekā 1000 bērnu ārstējās ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola un narkotiku lietošanu, liecina šodien prezentētais Tiesībsarga biroja ziņojums par palīdzības nodrošināšanu šiem bērniem.

Taču valstī nav atbilstoši izstrādāta mehānisma bērnu un jauniešu, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, ārstēšanai un rehabilitācijai, secinājis Tiesībsarga birojs. Tiesībsarga birojā uzsver, ka viena no problēmām ir saistīta ar obligātās ārstēšanas īstenošanu. Lai arī pacientiem ar atkarībām obligāta ārstēšana ir noteikta ar likumu, tomēr psihiatri un narkologi bieži atsakās ārstēt bērnu, ja viņš norādījis, ka to nevēlas. Tādējādi ārstēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas netiek īstenota. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa: “Valsts principā likuma līmenī ir pateikusi, ka ir obligāta ārstēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas, tā būtu jāpiemēro. Tas nozīmē to, ka ārsti pārprot bērna tiesības. Viņi ignorē faktu vai nezina normatīvo regulējumu. Gan mazi bērni, gan pusaudži līdz pilngadībai – līdz 18. dzimšanas dienai – likuma izpratnē ir bērni. Ja ir šī situācija, tad likumiskajam pārstāvim ir tiesības lemt.”

Tiesībsarga birojā arī norāda, ka arī slimnīcā “Ģintermuiža”, kas ir vienīgā Latvijā, kas īsteno obligāto ārstēšanu bērniem ar atkarībām, ne viss notiek, kā tam būtu jānotiek. Vienlaikus birojā uzsver arī vietu trūkumu slimnīcā obligātās ārstēšanas veikšanai. Kopš 2020. gada Latvijā nav arī piemērotu sociālās rehabilitācijas iestāžu. Siliņa: “Arī Ģintermuiža izslēdz šos pacientus no pacientu loka, ja viņi, piemēram, aizbēg vai pārkāpj kādus noteikumus, līdz ar to tas obligātums vienkārši neizpildās. Savukārt tiem, kuriem ir obligātā ārstēšana un kuri ir motivēti, tiem arī ir tikai dažas gultas vietas, tie ir pieci līdz septiņi bērni mēnesī, kuriem šī ārstēšana ir pieejama. Pēc ārstēšanas nākamais etaps būtu sociālā rehabilitācija. Sociālā rehabilitācija izpildās tikai sadaļā “sociālā rehabilitācija dzīvesvietā”, proti – attiecīgajā pašvaldībā. Tādas iestādes, ko likums sauc par sociālās rehabilitācijas iestādēm, Latvijā nav.”

Tāpat Tiesībsarga birojā uzsver arī valsts apmaksātu narkologu trūkumu reģionos. Latvijā šobrīd valsts apmaksātus pakalpojumus sniedz 66 narkologi, no kuriem lielākā daļa pacientus pieņem Rīgā. 

Foto: Freepik; ilustratīvs