Sabilē šonedēļ noslēdzās romu kopienas spēcināšanas pasākumu cikls, kas jau paviesojies citos Latvijas novados – Kurzeme bija noslēdzošā. Tā ir iespēja satikties romiem no dažādiem reģioniem, vienam otru iedvesmot un uzzināt par dažādām iespējām, kā savas idejas īstenot. Piemēri, kas atceļoja uz Sabili patiesi ļoti iedvesmojoši, taču pasākums atspoguļoja romu kopienas realitāti, ko iekustināt ļoti grūti. 

Biedrības “Sāre khetene” vadītāja Malda Avramenko Ventspilī ir romu mediatore jau astoņus gadus un zvanus no saviem tautiešiem saņem pat naktī – piemēram, lai palīdz izšķirt kautiņu. To viņa, protams, nedara, bet šobrīd desmit mēnešus mēģinās romus izglītot – gan bērnus, gan pieaugušos. “Mums ir saražojies pārāk daudz vecāku analfabētu, kuri paši izauguši bez izglītības. Viņi nedomā, ka tas būs vajadzīgs tam bērnam. Un tad, kad tu sāc viņus tagad mācīt, viņi redz: “Jā, labi, baigi forši! Es taču varu jau kaut ko palasīt, kaut vai vienu lapiņu no ābeces, saprast, kas notiek.” Un tas ir liels pluss.”

Romi bieži stāvot pretī sakrustotām rokām un sakot, ka dzīve laba arī tāpat. Maldas kundze grib viņiem likt saprast, ka nav jāveido viena sociālo pabalstu paaudze pēc otras. Viegli nav, taču padoties viņa pat nedomā, un savus tautiešus kaut mazliet mainīt izdodas ar stingrību. Avramenko: “Ja tu nelabosies un neliksi bērnam apmeklēt skolu, būs problēmas. Un nākamais solis, kas ir – bērnu nams, bāriņtiesa un viss, kas aiz tā seko. Un neviens jau to negrib, jo mūsu romi par saviem bērniem krīt un ceļas, tikai tā audzināšana nenonāk līdz tam, kādai būtu jābūt.”

Ventspilnieku biedrība ir vienīgā romu organizācija, kas saņēmusi NVO Fonda finansējumu, un ir viens no romu kopienas stiprināšanas pasākuma iedvesmas stāstiem. Līdz ar viņu arī Orents Šaškovs – puisis, kurš, maziņš būdams, nonāca tepat netālu Strazdes bērnu namā, pēc tā slēgšanas Valmieras SOS bērnu ciematā, tobrīd Orents domāja, ka ar saviem tautiešiem vispār nekā kopīga vairs negrib. Šaškovs: “Patiesībā lielāko daļu no savas dzīves es esmu uzaudzis bez vecākiem. To gadu, ko es redzēju, kas notiek romu ģimenēs un kā dzīvo romi, neko vairs negribēju saistībā ar romiem.”

Bet Orents satika Radošo apvienību jauniešiem “TREPES”, kas ieveda viņu starptautisko projektu pasaulē. Un šobrīd puisim pašam ir sapnis izveidot savu mazākumtautību resursu centru. Iedvesmas stāsti ļoti jaudīgi, taču vietējā kopiena īpaši neatsaucās. Šaškovs: “Viss jau sākas ģimenē. Ja tajā netiek audzināts, ka ir jāmācās, jāapmeklē skola, kur nu vēl jāiet uz semināriem, kur nedabūs neko, izņemot tikai pieredzi un garīgās vērtības, tad viņiem tas nav izdevīgi. Viņi nenāks, ja tu viņiem neiedosi kādu pīrāgu līdzi vai kādu maisiņu ar ēdieniem, kā tas ir šodien.”

Šādi romu kopienas stiprināšanas pasākumi notikuši arī Krāslavā, Valmierā, Jelgavā, Rīgā, un vislielākā atsaucība bija galvaspilsētā un Vidzemē. Bet romu kūtrums organizatoriem nebūt neliek plinti mest krūmos. Kultūras ministrijas pārstāve Ilona Jekele: “Visos reģionos ir tā, kā saka, aktīvā kopienas daļa, kura grib un nāk, bet laikam jau visās tautībās ir līdzīgi, ka ir daļa, kura vienkārši nevēlas piedalīties. Un tas mums arī ir jārespektē.”

Taču ar reģionālo pasākumu ciklu viss nebeidzas. Būs citi pasākumi, kas dos iespēju tieši romu jauniešiem un sievietēm apgūt jaunas prasmes un tālāk tās arī izmantot dzīvē.

#SIF_MAF2023