Vēja enerģijas attīstībā Kurzeme ir valstiski nozīmīgs reģions, saka Klimata un enerģētikas ministrijā. Šobrīd to pierāda arī attīstītāju lielā intrese par šo pusi. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka Kurzemes ainavā vēja ģeneratoriem būtu jāienāk kā dominējošiem elementiem. Kādi ir argumenti par vēja parku izveidi, kādi pret, kādi ierobežojumi jau noteikti to attīstībā – šie bija galvenie sarunas temati Kuldīgā rīkotajā diskusijā “Vēja enerģijas attīstība Kurzemes reģionā”.
Tieši cik investoru šobrīd vēlas vēja enerģiju attīstīt Kurzemē, Klimata un enerģētikas ministrijā nenosauc, bet interese ir lielāka nekā citos reģionos. Iemesls ir ne tikai vējaināka piekraste, te ir izbūvēta arī 330 kilovoltu gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnija, kuras stratēģiskais mērķis ir uzņemt arī saražoto vēja enerģiju. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Jānis Irbe: “Kas ir saņemti pieteikumi uz pieslēgumiem pārvades līnijām, skatāmies, ka vismaz trešā daļa Latvijas atļaujas ir izsniegti tieši Kurzemē.”
Lai arī ne vienam vien šķiet, ka šobrīd vēja parku projekti ir sasteigti un viss notiek pārāk ātri, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka – mēs jau esam nokavējuši. “Ka vispār vajadzētu vairāk vēja, saules parku, sapratām tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Diemžēl rīkojamies pārāk gausi.”
Diskusija pulcēja vairāk nekā 70 dažādu nozaru uzņēmēju, enerģētikas ekspertu un citu interesentu. Arī te viedokļi dažādi. Uzņēmējs Aivars Bergmanis piekritis nelielā daļā sava meža ienākt vēja enerģijas attīstītājam. “Man nav tādas naudas, lai es uzbūvētu savā mežā normālu ceļu, lai es varu iebraukt. Šis ir viens gadījums, kad tas var notikt. Lai uzstādītu šādus ģeneratorus, pirmais, kas ir jāuzbūvē, ceļi. Un to viņi apņemas darīt.”
Kāds kokrūpnieks atzina, ka viņš ar savu produkciju dārgās elektrības dēļ nespēj konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem. Lielu daļu atnākušo cilvēku uztrauca tūrisma nozares attīstības ierobežošana, arī ainavas negatīvas izmaiņas un ietekme uz dabu un cilvēku veselību. Alsungas iedzīvotāja Kristīne Čīma-Alsberga: “Par samērīgumu, jo viens ir tas, cik daudz, kādā attālumā. Tas, ka ir 800 metru no dzīvojamām mājām, man šķiet vispār abnormāli. Es neticu, ka ir tāda ietekme izvērtēta uz katra cilvēka atsevišķi, kā ietekmē šī vibrācija, kā ietekmē šī mirgošanās un viss pārējais.”
Kā Latvijā attīstīsies vēja enerģijas iegūšana, vēl nav zināms, jo ir dažādi ierobežojumi, ne tikai iedzīvotāju iebildumi, ietekmes uz vidi un ainavu novērtējums. Aizsardzības ministrija ir izveidojusi karti, kurā ir svarīgas teritorijas valsts aizsardzībai. Latvija iedalīta trīs krāsu sektoros. Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama, dzeltenajā zonā - izvērtējama, savukārt sarkanajā - nav iespējama. Redzam, ka Kurzemē zaļās zonas ir maz. Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe: “Var teikt, ka visa teritorija ir noklāta ar vieniem ierobežojumiem, diemžēl tāda ir šobrīd situācija. Bet valstī ir jāattīstās, enerģētika ir stūrakmens, lai attīstība notiktu. Neatkarība, tieši energoresursu neatkarība šobrīd ir vissvarīgākais, kas mums ir jāpanāk. Nākamajā gadā beidzot atvienojamies no Krievijas tīkla, sinhronizējamies ar kopēju Eiropas tīklu.”
Šobrīd vēja parku attīstītāji Latvijā pārvades tīklā ir rezervējuši 6040 MW, no kuriem 59% – veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostaciju, bet dažāda veida hibrīda projekti 26%.
Foto: Freepik; ilustratīvs
