Vēstures lokos Sabile gan postīta, gan uzbūvēta no jauna. Fotogrāfija ir bijis formāts, kā iemūžināt pilsētvides attīstību, notikumus un arī tās iedzīvotājus. Šobrīd sabilnieki Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā atklājuši izstādi “Pilsētvides pieturpunkti”, lai ar vēsturisko un mūsdienu Sabiles pilsētas attēlu izlasi raisītu diskusijas par aizgājušo laikmetu un nākotnes Sabili.

Fotogrāfiju izstādē “Pilsētas pieturpunkti” satiekas divi laikmeti – gan laikā, gan formā, kopā vienā telpā savienojot senatnes attēlu kolekciju un šodienas digitālo formātu. “Tā kā es esmu pats dzimis un audzis Sabilē, man šī izstāde ir diezgan personīga. Lai gan varbūt tajā laika posmā, ko jūs redzat pie sienām, es vēl nedzīvoju uz šīs pasaules, bet tādas ļoti dalītas emocijas par to visu,” saka izstādes kurators Edgars Vesmanis.

Izstādes idejas autors Andis Alksniņš ir arhitekts, tāpēc viņa pēdējo 15 gadu laikā tapušajās fotogrāfijās redzama pilsētvide, ielas, ēkas… Ja kadros iekļūst cilvēki, tā, visticamāk, ir nejaušība. Alksniņš: “Arī ceļojumos es praktiski fotografēju tikai kaut kādas pilsētas ainas, speciāli tādas ainas, kas varbūt ikdienā nav redzamas – kaut kādas nejaušas sakritības, jumti satiekas, četri torņi vienā kadrā vai tamlīdzīgi. Man interesē kas tāds, ko cilvēki varbūt ikdienā nepamana, bet es ar savu fotogrāfiju parādu – re, Sabilē ļoti daudz skaistu rakursu!”

Senās fotogrāfijas izvietotas uz saviem laikabiedriem – vecu logu rāmjiem. Turklāt tās prasa pavisam citu kontaktu, jāpieiet tuvu, tuvu klāt. Šodiena ir jau digitālā formā un lielākā mērogā. Bet uz galda izvietotajās fotogrāfijās redzami autora laikabiedri, rāmīši paņemami rokās, tāpēc, iespējams, izstādes laikā to izkārtojums dabiski mainīsies. Alksniņš: “Bilžu rāmīši ir savākti no vietējiem cilvēkiem, tie nav manis veikalā pirkti. Tajā pašā laikā arī maksimāli izmantojam sinagogas aprīkojumu, konstrukcijas, televizorus. Tas viss, kas šeit ir, arī ķieģeļi, tas viss tādā apritē pēc tam aizies. Tāda bezatkritumu izstāde, teiksim tā.”

Kontrasts ir galvenā izstādes atslēga – tā norāda idejas autors. Viņam piekrīt arī zvērināts advokāts Edijs Poga, kurš izstādei atvēlējis daļu no savas pastkartīšu kolekcijas. “Manuprāt, galvenais uzdevums arī funkcionāli šai izstādei ir parādīt, kāda Sabile ir bijusi, lai mēs viņu varētu kontrastēt ar to, kāda tā, iespējams, ir šobrīd. Un ieskicēt tos virzienus, kādai tai būtu jābūt nākotnē. Būtu jāpievērš arī pašvaldībai un citiem lielāka uzmanība, lai tas centrs tiktu uzfrišināts vai atdzīvināts tādā izskatā, lai mēs sasniegtu vismaz to sakārtotības pakāpi, kāda ir bijusi pagātnē. Un, cerams, to arī pārsniegtu,” saka zvērināts advokāts, pastkaršu kolekcionārs Edijs Poga.

Pastkartīšu kolekcija ar aptuveni 160 dažādu laika periodu kartītēm ir desmit gadu darbs, meklējot tās visā pasaulē dažādās platformās. Šī ir pirmā reize, kad savu kolekciju Edijs Poga parāda publiski. Poga: “Manuprāt, kopā ar otra kolekcionāra bildēm šī varētu būt viena no lielākajām (ja ne pati lielākā) Sabiles pilsētas pastkaršu kolekcijām pasaulē. Bet tad, kad jūs ieraudzījāt Andra Millera pastkartes, jums nebija tāds “ai, es arī šo gribētu!”. Absolūti nē, jo viņam tās nav pastkartes. Tās pamatā ir oriģinālbildes, kas ir vēl lielāks retums. Mērķis jau nav krāt pastkartes. Bet mērķis ir noskaidrot un iedziļināties pilsētas vēsturē.”

Izstāde būs apskatāma līdz 30. septembrim, bet septembra vidū to papildinās filmas “Ja nebūtu šī skuķa” kopīga skatīšanās, jo arī filmā redzami Sabilē iemūžināti kadri.