"SEB bankā" norāda, ka pēdējo mēnešu laikā ir būtiski pieaudzis klientu skaits, kuri iekrituši krāpnieku lamatās, uzticoties dažādu loteriju piedāvājumiem. Piesakoties loterijai un ievadot kartes datus, lai it kā samaksātu pāris eiro dalības maksu, iedzīvotāji pēc laika pazaudē lielākas naudas summas, jo pēc būtības piekrīt, ka no viņu kartes jebkurā brīdi var tikt noņemta nauda, tā saucamā "abonēšanas maksa".
"Tendence ir ļoti biedējoša - saņemam piecas līdz astoņas šādas sūdzības nedēļā. Cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro. Visbiežāk tie ir pazīstamu tehnikas tirgotāju viltus profili sociālajos tīklos," min "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Viņš arī atzīmē, lai piedalītos šādā loterijā, ir jāievada maksājumu kartes dati, jo ir jāsamaksā dalības maksa, kas parasti ir apmēram divi eiro.
"Tomēr realitātē cilvēki pēc būtības parakstās uz kaut kādu pakalpojuma abonēšanu par maksu. Un tad pēc kāda laika no viņu kartēm sāk pazust nauda - 50 eiro, 80 eiro, 150 eiro. Un ne vienmēr klienti uzreiz to pamana. Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar "Smart-ID" vai kodu kalkulatoru, proti, tiek autorizētas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt," skaidro Pelcis.
Viņš arī atzīmē, ja šādā gadījumā nauda no konta jau ir noņemta, nekavējoties ir jābloķē maksājumu karte un jāiesniedz pretenzija darījuma apstrīdēšanai.
"Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un mēģinājumus izdomāt arvien jaunas pieejas, kā izvilināt iedzīvotāju naudu, iesaku vienmēr būt mazliet aizdomīgiem un padomāt, vai tiešām var tikt pie kafijas automāta vai kāda pazīstama zīmola dārglietām, somas vai apaviem par pāris eiro. Ja tomēr šādās loterijās gribas piedalīties, drošāk atvērt papildu maksājumu karti darījumiem internetā, kurā nebūtu pieejami visi naudas līdzekļi, bet tik, cik esat gatavi zaudēt," min Pelcis.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Finanšu nozares asociācijas datiem Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos piecos mēnešos izkrāpti kopumā 4,339 miljoni eiro. Kopumā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos īstenots 2701 krāpšanas gadījums.
