Skolu tīkla reorganizācija notiek arī Talsu novadā. Šodien bija paredzēts lemt par pārmaiņām sešās izglītības iestādēs. Visskaļāk protestēja Valdemārpils un Mērsraga vidusskolas. Šonedēļ pašvaldības paziņoja, ka uz laiku aptur lēmumu par pārmaiņām tajās. Skolas gan atviegloti neuzelpo un turpina cīnīties. Tikmēr gala spriedumu šodien saņēma pārējās četras izglītības iestādes.

Par savu pastāvēšanu Kolkas skola jau cīnījās pirms gada. Tad izdevās panākt, ka izglītības iestādi nevis likvidē, bet tā no pamatskolas kļūst par sākumskolu. Nosacīts miers ilga dažus mēnešus, jo nu pieņemts lēmums skolu likvidēt. Ja citviet tikšanās ar novada vadību skaļa, šonedēļ Kolkā tā salīdzinoši klusa. Izskan praktiski jautājumi, kas notiks ar pedagogiem, kā bērnus pārvadās un kas tālāk notiks ar ēku? “Es to nesauktu par samierināšanos. Man mazliet šķiet pārdomu vērts jautājums, vai mēs visi būsim laimīgāki, izglītotāki, iedzīvotājiem tiešām no tā, kā tīkls tiek sakārtots, būs labāk? Bērnu pārvadāšana autobusos, manuprāt, ir absurdākais, kas šobrīd var notikt gadsimtā, kad dzīvojam interneta laikmetā,” saka Antra Laukšteine, Kolkas sākumskolas direktore.

Tas, ka jau vairākus gadus skola bijusi uz jautājuma zīmes, tai nepalīdz – jau šobrīd 30 bērnu izvēlējušies ik rītu mērot vairākus desmitus kilometru uz citu mācību iestādi. Šobrīd trīs stāvu ēkā mācās 12 bērni, to īpaši novērtējot tie, kam lielās skolās grūti. “Katru atlikušo dienu mēs esam apņēmušies pavadīt jautrā, foršā noskaņā. Šobrīd skolā notiek darbinieku, bērnu, vecāku badmintona sacensības, organizēsim pasākumus,” saka Antra Laukšteine, Kolkas sākumskolas direktore.

Visus iespējamos resursus un bijušos absolventus iesaistīja Valdemārpils un Mērsraga vidusskolas, lai būtu pēc iespējas skaļāki. Bet šonedēļ Talsu novada dome paziņoja, ka lēmumu atliek, līdz būs izstrādāti jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi un grozījumi Izglītības likumā. 

Divu vidusskolu reorganizācijas atlikšana nenozīmē, ka tās var uzelpot. Skolas to saprot un turpina protestēt. Ja reorganizāciju neveiktu, katrā skolā gadā pašvaldībai būtu jāiegulda aptuveni 100 tūkstoši eiro, kopā tas pusmiljons. Iedzīvotāji uzskata, ka uz izglītības rēķina nevar taupīt. “Jāsaka tā, ka izglītības iestādēs (tieši telpās un remontos) mēs investējam daudz par maz. Ja mēs visu laiku radikālus lēmumus nepieņemsim, tad tā arī skolas dzīvos – gan ar šiem nesakārtotajiem bruģiem, gan cauriem jumtiem utt.,” saka Eva Kārkliņa, Talsu novada domes priekšsēdētāja.

Kamēr notikušas diskusijas par skolu likteni, audzēkņu skaits samazinājies vēl, jo vecāki bērnus no skolām izņem. Tāpēc nereti mazo skolu reorganizācijas ir loģisks turpinājums jau vecāku izdarītai izvēlei. Kārkliņa: “Ar vieniem vārdiem mēs sakām “Neslēdziet, nedariet!”, bet paši jau esam šo izvēli veikuši, bērni jau mācās Talsos.”

Šodien Talsu novada dome lēma, ka nākamajā mācību gadā Pūņu pamatskola kļūs par sākumskolu, Virbu sākumskola par pirmsskolas izglītības iestādi, bet Lībagu sākumskolā četru klašu vietā būs tikai trīs.

Foto: aculiecinieks