Krievijas agresija Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus. Lai Latvija stiprinātu pašaizsardzības jomu un nacionālo drošību, vairākās pilsētās norisinās starptautiski semināri, kuros Ukrainas militārie pārstāvji un citi speciālisti stāsta par savu pieredzi karā un pieļautajām kļūdām. Viens no semināriem notika Jēkabpilī.
Seminārā “Ukrainas civilās aizsardzības pasākumi, pieredze un kļūdas” Jēkabpilī piedalījās Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, novada pašvaldības un iestāžu darbinieki, kā arī operatīvo dienestu amatpersonas. Starptautisko semināru ciklu organizē biedrība “TEV” ar mērķi informēt par Ukrainas kara pieredzi un veicināt Latvijas civilās aizsardzības stiprināšanu.
“Izlasot lielāko daļu no Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības plānus, saprotu, ka tie ir labi uzrakstīti, bet man ir tāda nojauta, ka tie darbosies tikai un vienīgi uz papīra. Atsevišķās pašvaldībās – tādā kā ir šeit – Jēkabpils, kura ir trenējusies regulāri novērst tektoniskās krīzes, piemēram, plūdus, ir iemaņas, ir arī budžets izdalīts. Daudzās pašvaldībās tas nav, daudz kur pieiet šai lietai formāli,” saka biedrības “TEV” brīvprātīgais, semināra organizators Vinets Velde.
Lai iepazīstinātu ar Ukrainas pieredzi, seminārā piedalījās vairāki Ukrainas militārās jomas pārstāvji, kuri stāstīja par galvenajiem pašaizsardzības aspektiem, kā arī par sadarbību starp militārajām struktūrām un civiliedzīvotājiem. Ukraiņi uzsver, ka šis ir arī informatīvais karš – Krievija izmanto dezinformāciju, lai vājinātu, tāpēc uzmanība jāpievērš iedzīvotāju izglītošanai par dezinformācijas atpazīšanu un Krievijas kultivēto mītu likvidēšanai par mūsu vēsturi. Tāpat liela nozīme ir patriotiskajai audzināšanai. 2. Starptautiskā Leģiona komandieris, starptautiskās miera uzturēšanas operāciju veterāns Ruslans Mirošničenko: “Jums ir jāpatur prātā, ka tad, kad jūsu jaunieši uzvelk militāro formastērpu, viņi automātiski nekļūst par patriotiem. Tas ir tikai formastērps. Tāpēc jums ir jāapvieno visas kopienas, brīvprātīgo, izglītības resursu un militāro spēku centieni, lai pie tā strādātu. Jūs nevarat izveidot spēcīgu un stabilu teritoriālo aizsardzību savā lokālajā kopienā bez nacionālās patriotiskās izglītības.”
Ukrainas pārstāvji skaidroja, ka svarīga ir arī iedzīvotāju informētība par savu lomu aizsardzības procesā, vietējo resursu pārzināšana, kritisko objektu aizsardzība, kā arī līdzekļu, tostarp ieroču pieejamība. Velde: “Ir arī ierosinājumi, piemēram, Aizsardzības ministrijai pārrunāt ar Bruņoto spēku jauno komandieri, kas nāk no Zemessardzes, un ļoti priecīgs esmu par tādu faktu, lai ļauj zemessargiem mājās glabāt strēlnieku ieročus. Mums ir 10 tūkstoši zemessargu, un viņi ir atbildīgi cilvēki. Mums ir 25 tūkstoši mednieku, kuriem jau ir vītņstobri.”
Jēkabpils novadā jau vairākkārt ir organizēti informatīvi pasākumi, kuros iedzīvotājiem tiek stāstīts par 72 stundu somu un pareizu rīcību krīzes situācijās. Arī Ukrainas pārstāvji uzsver, ka ir svarīgi, lai katrs iedzīvotājs būtu sagatavots rīcībai ārkārtas gadījumos. Mirošničenko: “Cilvēki nebūs gatavi karam bez parastākajām zināšanām medicīniskajā palīdzībā, lai palīdzētu sev vai kaimiņiem raķešu uzbrukuma gadījumā un tā tālāk.”
Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts: “Daudz kas mūsu iedzīvotāju rokās. Tās pašas krīzes somas, par ko mēs dažreiz jau iesmaidām, jo īsti nesaprotam, ko ar viņām darīt un vai tiešām būs vajadzīgas. Tāpat arī Ukrainā bija, ka iedzīvotāji neieklausās aicinājumos gatavoties sliktākajam. Tas diemžēl noveda pie tā, ka bija ļoti lieli zaudējumi. Tāpēc pie izdevības aicinu iedzīvotājus padomāt par to nelielo minimumu, par ūdens krājumiem, par medicīnas precēm, lai ir neliela rezerve.”
Jēkabpils novada pašvaldībā pozitīvi vērtē iespēju klātienē satikt Ukrainas pārstāvjus un smelties viņu pieredzi. Līdzīgi semināri norisinājās arī Rīgā, Valmierā, Jelgavā un Rēzeknē.