Par ārsti no Ukrainas Alīnu Čeru pirmo stāstījām pirms pusotra gada, kad viņa nesen bija atbēgusi no kara plosītās Ukrainas pilsētas Mariupoles un sākusi darbu Kuldīgas slimnīcas ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Tolaik viņa teica – man nav vairs, kur atgriezties; mājas nodegušas, arī darbavietas vairs nav. Šobrīd Alīna Kuldīgas slimnīcā jau strādā par ārsti, aktīvi mācās latviešu valodu un joprojām ir pārliecināta, ka Latvija būs viņas pastāvīgās mājas. 

Dienas otrajā pusē ārsti no Ukrainas Alīnu Čeru satiekam Kuldīgas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļā. Ja Ukrainā viņa bija liela privātā medicīnas centra galvenā ārste un ģimenes ārste, tad šeit jāatsāk pamazām. “Pirmajā mēnesī es strādāju tikai pansionātā, bet tagad es strādāju terapijā un uzņemšanas nodaļā, man ir piecas, sešas dežūras pa nakti, pa dienu.” 

Alīna arī nokārtojusi eksāmenu kardioloģijā. Individuālu pieņemšanu gan vēl viņa nevar veidot, jo jāuzlabo valodas prasmes, pagaidām nokārtots pamatlīmenis. Alīna ir pateicīga, ka Latvijā ļauts strādāt medicīnas speciālistiem no Ukrainas. Viņa neslēpj, ka dienas ir aizņemtas un brīvā laika nav daudz. Viņa dzīvo Vārmē, tas ir 20 kilometru braucienā no Kuldīgas. “Man ir tēvs, man ir suns, man ir dārzs, siltumnīcā stādīju tomātus, gurķus, zemenes, bet arbūzi neizauga, bija viens. Es dzīvoju Ukrainas dienvidos, tur bija daudz arbūzu, bija lieli Hersonas arbūzi, bet tagad nav Hersonas, nav Maripupoles, Mariupole atrodas okupētajā teritorijā, es netaisos tur braukt.”

Arī sazināšanās ar Mariupolē palikušajiem tuviniekiem un draugiem kļūstot arvien grūtāka. “Tie, kas dzīvo Mariupolē, daudzi ir pielāgojušies, sākuši vairāk atbalstīt Krieviju, es to neatbalstu, nesaprotu to, tāpēc pagaidām man ar viņiem nepavisam nav viegli.”

Alīnas rīts sākas ar iegriešanos slimnīcas pansionātā, arī darba dienas beigās viņa te ir, lai pārbaudītu, vai nepieciešama kāda palīdzība. Bet pēc tam uz valodas nodarbību. Sākumā viņa mācījusies grupu kursos, pēc tam aizņemtības dēļ pašmācības ceļā, bet nu pie skolotājas individuāli, jo tā vislabāk varot labot savas kļūdas, un to neesot mazums, smejas Alīna. Pildot uzdevumus rakstiski, varot visus locījumus salikt pareizi, bet, līdzko jārunā, tā katrs vārds dzīvojot savu dzīvi. 

Šobrīd Alīna gatavojas vidējā valodas prasmju līmeņa eksāmenam, bet viņas mērķis ir augstākais – C2 – līmenis, jo nu Latvija ir viņas mājas.