Uz Tukumu ne tikai pēc smukuma, bet arī grāmatām

Tukums ir pirmā Latvijas pilsēta, ko UNESCO starptautiskā komiteja iekļāvusi UNESCO radošo pilsētu tīklā. Tukums tajā pārstāvēs literatūras jomu. Jaunais statuss ļaušot īstenot kvalitatīvākus kultūras projektus un palīdzēšot stiprināt piederību novadam.

Ierasts teikt, ka uz Tukumu jādodas pēc smukuma, bet turpmāk uz Tukumu būs jādodas arī pēc literatūras. Tukums iekļauts UNESCO radošo pilsētu tīklā, kurā apvienojušās vairāk nekā 350 pilsētas 100 valstīs. Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš: “Mēs noteikti ceram, ka nākotnē šim statusam pievienosies vēl citas Latvijas pilsētas, bet katrā ziņā lepnums un prieks par to, ka Latvija beidzot ir iezīmēta UNESCO radošo pilsētu kartē.”

UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: “Šeit ir jāmēģina nošķirt, ko nozīmē būt Pasaules mantojuma vietnē un ko nozīmē būt tīklojumā. Būt tīklojumā nozīmē, ka tev ir jābūt ļoti aktīvam savā darbībā un sadarbībā. Tas, kas tiek sagaidīts no tīkla pilsētas, ir sadarbības projekti Protams, tās ir arī jaunas iespējas, kas nāk klāt gan kultūrai, gan izglītībai. Trešā līnija, ko es ļoti novēlu Tukumam un ne tikai Tukumam – stiprināt piederības sajūtu.”

UNESCO radošo pilsētu tīklā ir septiņas sadaļas. Tukums tajā iekļauts kā literatūras pilsēta, ne bez pamata. Literatūrai īpaša loma Tukumā bijusi jau senā vēsturē. Pirms 400 gadiem šeit esot radies pirmais literārais teksts. Pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) tukumnieki var lepoties, ka viņu novadā dzimis arī dainu tēvs Krišjānis Barons. Arī pasaku tēvs Anss Lerhis-Puškaitis ir Tukuma novadnieks. Kur tad vēl daudzie mūsdienās zināmie rakstnieki un dzejnieki.

Jau 60 gadus Tukumā darbojas arī literātu apvienība, tieši tās vadītāja Guna Roze bijusi, kā pati teic, dzenulis, lai izpildītu visus priekšnoteikumus iekļūšanai šajā sarakstā.

 Jaunais statuss ļaušot virzīt visus projektus citā kvalitātē. Guna Roze stāsta, ka dažādas idejas jau bijušas iekļautas pieteikuma apsolījumā, kas nu tikšot īstenotas. “Viens no solījumiem, ko mēs apsolījām projektā un kas mums būs jāizdara, – četros gados atklāt starptautisku rakstnieku un mākslinieku rezidenci. Māja jau ir jāsāk tikai strādāt, un tad brauks mums cilvēki no visas pasaules no tīklojuma. Arī esošos projektus palielināsim, ļoti lielu uzmanību pievērsīsim izglītībai.”

UNESCO radošo pilsētu tīkls izveidots 2004. gadā ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību. 

Šogad uz literatūras pilsētas statusu UNESCO radošo pilsētu sarakstā no Latvijas pretendējusi arī Daugavpils, bet pirms diviem gadiem – Sigulda. Pieteikties radošo pilsētu tīklam var ik pēc diviem gadiem. Kā ReTV norāda Baiba Moļņika, visticamāk, 2025. gadā pieteikumu būšot daudz vairāk, jo sekot ir vieglāk nekā spert pirmo soli.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".

#SIF_MAF2023


Foto: Freepik; ilustratīvs