Līdz šim skolās skolēni, ja pārbaudes darbu nokārtoja nesekmīgi, varēja atzīmi labot. Taču “Skola2030” paredz, ka no nākamā gada skolēni, iespējams, nevarēs labot nevienu atzīmi, kā tas ir šobrīd pārejas posmā, kad var labot tikai vienu atzīmi gadā. Ir mācību iestādes, kas šo jauninājumu ieviesušas jau šajā mācību gadā. Skolēni un viņu vecāki satraucas, ka jaunā sistēma pasliktinās sasniegumus mācību procesā, tāpēc iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” sākta arī parakstu vākšana, lai tomēr skolēniem būtu iespēja labot vairāk par vienu atzīmi.

Šis rīts Rūjienas vidusskolā 10. klases skolēniem iesākās ar pārbaudes darbu matemātikā. Sākoties mācību gada otrajam semestrim, nu arī šajā skolā atzīmi var labot tikai vienu reizi katrā mācību priekšmetā. Uz jautājumu, vai pārbaudes darbu būs nokārtojuši sekmīgi, jaunieši atbildēja, ka citādāk jau vairs nevar būt. Uzrunājot vēl arī citu klašu skolēnus, domas dalās. Rūjienas vidusskolas 9. klases skolniece Sigita: “Man šī sistēma ļoti nepatīk, jo parasti cilvēki mācījās pirms. Arī, ja nesanāk, zina, ka var iet pārlabot, bet pašlaik tu zini, ka tev ir dota tikai viena iespēja.”

Rūjienas vidusskolas 11. klases skolniece Patrīcija: “Mēs esam dažādi, katram tā mācīšanās ir sava, kāds varbūt atliek to līdz pēdējam un domā: “Es jau tikšu sveikā cauri!” Kāds jau pacenšas, līdz ar to tas katram ir pilnīgi dažādi.”

Lai skolēni saņemtu atgriezenisko saiti pirms kontroldarbiem jeb, kā to tagad sauc, summatīvajiem darbiem, skolās ir ieviesta formatīvā vērtēšana, proti, mācību tēmas apguves laikā skolēni rakstiski vai mutiski veic darbu, par kuru saņem vērtējumu procentos, līmeņos, “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”. Valmieras novada Rūjienas vidusskolas direktore Linda Čākure norāda, ja skolēns mācīšanās laikā kvalitatīvi iziet šo formatīvo vērtēšanu, viņam pārliecība par savām zināšanām pieaugs. “Mēs esam par. Par to, ka skolēnam ir jāparāda savas zināšanas ar pirmo reizi. Jo, ja mēs ejam visi uz to, ka centralizētie eksāmeni ir kaut kāds rādītājs, tad, piedodiet, tad viņam trīs reizes rakstīt tos neviens nedos.”

Skolas direktore gan piekrīt, ka noteikti būs kāds skolēns, kurš ir jāmotivē. Katras pārmaiņas ieviešas tikai ar laiku. “Ar pierādījumiem mācību procesa laikā, ar veiksmīgi uzrakstītiem parbaudes darbiem, ar šīm lietām šie skolēni sapratīs, ka viņi var. Un tas jau ir tas svarīgākais, uz ko mēs ejam. Uzreiz, ar pirmo reizi, un saprast, ko tu īsti vari.”

Cēsu novada Priekuļu vidusskolā šis jauninājums ieviests jau ar mācību gada sākumu. Skolā gan norāda, ir savi klupšanas akmeņi ir, ko izvērtēs mācību gada beigās, bet galvenais ir virzīties no darba pārrakstīšanas uz mācīšanos. Priekuļu vidusskolas direktora vietniece Anita Skrastiņa: “Process stundas beigās tiek organizēts tā, ka skolēns saprot, cik daudz un kādā līmenī ir iemācījies to, kas šajā stundā bija jāiemācās, ja ik pa brīdi, pa posmiņam ir šie formatīvie vērtējumi procentos, kur gan skolēns, gan vecāks var saprast, kā tad mēs virzāmies, arī skolotājs. Tad man šķiet, ka tas ir labi, ka mēs tā nolēmām.”

Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Zeile: “Jautājums par skolēnu atzīmju labošanu ir saistīts ar pilnveidoto sistēmas ieviešanu. Skatīt atsevišķi vienu detaļu no visas sistēmas vai to mainīt arī nav tālredzīgi, jo tādā veidā mēs nesasniegsim tos mērķus, ko gribam panākt ar šīm izmaiņām vērtēšanas sistēmā. Un tas ir – mēģināt sasniegt lielāku skolēnu prasmju un zināšanu dinamiku, padarīt vērtējumu pēc iespējas objektīvāku.”

Liene Zeile uzsver, šobrīd ir pārejas laiks, kad skolas jauno sistēmu mēģina ieviest daļēji vai pilnībā. “Skola2030” projektā paredzēts, ka līdz pārbaudes darbam skolēniem ir dots pietiekams laiks, lai kļūdītos un uzlabotu savu sniegumu un saprastu, kādas prasmes tajā tiks pārbaudītas.