Iniciatīvu platformā “Mana balss” sākta parakstu vākšana par maksas zonu izveidi iebraukšanai Rīgā. Iniciatīvas iesniedzējs norādījis, ka tas būtu tikai godīgi, jo, strādājot galvaspilsētā, citu pašvaldību iedzīvotāji izmanto pilsētas infrastruktūru, bet bedrainās ielas jālabo tikai no rīdzinieku nodokļiem. Pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” un Latvijas Pašvaldību savienība ReTV norāda, ka tas būtu pieļaujams vien tad, ja tiktu izbūvēti stāvparki un tiem pieskaņota sabiedriskā transporta kustība.

 Kopš 1. februāra iebraukšanai lielā daļā Jūrmalas pilsētas visu gadu nepieciešams iegādāties caurlaidi. Samierināties ar iebraucējiem, kuri izmanto infrastruktūru, bet nodokļus maksā citām pašvaldībām, nevēlas arī rīdzinieki. Pirms 12 dienām iniciatīvu platformā “Mana balss” uzsākta parakstu vākšana par maksas zonu izveidi iebraukšanai Rīgā. ReTV uzrunāto rīdzinieku viedoklis gan ir atšķirīgs.

Mārupes pilsēta un Rīga jau sen ir cieši saplūdušas kopā, nepārtraukta automašīnu straume ir abos virzienos. Mārupē satiktie autovadītāji atzīst, ka nosacītajai pilsētu robežai pārbraucot pāri katru dienu, dažkārt pat vairākas reizes, tomēr veidot īpašas maksas iebraukšanas zonas gan, viņuprāt, nebūtu pareizi. “Te jau nav nekādas starpības. Es dzīvoju tajā pusē, kur Ziepniekkalns. Tur ir trīs soļi, tu esi Rīgā. Uz veikalu man tur ir tuvāk, nekā tas ir uz šejieni, un diez vai tas būtu loģiski un vispār būtu apspriežams. Kaut kāda Jūrmala, Mālpils, tur varbūt vēl kaut ko var domāt, bet tāda kā Mārupe, Babīte… Tad jau tikpat labi var jebko atdalīt, arī ielas savā starpā,” saka mārupietis Kaspars.

 “Pietiek, mēs jau par visu maksājam. Par mašīnu nodokļus, visdažādākās transporta nodevas,” saka mārupietis Ardis.

 Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka, izveidojot maksas iebraukšanas zonas, lai varētu salabotu ielas, novedīs pie tā, ka ikviena apdzīvota gribēs veidot maksas zonas. Vienlaikus norādot, ka ideja būtu atbalstāma, ja vismaz Pierīgā būtu sabiedriskā transporta plūsma, kas iesniegtajā iniciatīvā piedāvāta tikai kā vēlams priekšnoteikums. “Kad ir šie “park & ride” laukumi, kad ir iespēja iebraukt ar sabiedrisko transportu ērti jebkurā no galvaspilsētas vietām. Tad, kad ir risinājums, kad ir sakārtota infrastruktūras sistēma, šis jautājums varbūt pat pats no sevis atkristu.”

Pašvaldību apvienībā “'Rīgas metropole” norāda, ka izbūvēt lielos stāvlaukumus varētu uzņemties arī citas pašvaldības, ja vien tām tiktu samazināta izlīdzināšanas fondā iemaksājamā naudas daļa. Turklāt metropoles mobilitātes risinājumus varētu izmantot visu reģionu iedzīvotāji.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētāja Karina Miķelsone: “Lai attaisnotu stāvparku izbūvi, ir jāsaprot, ka visi maršruti ir salāgoti, bet mēs redzam, cik ļoti lēni šī pārmaiņa notiek kaut vai mūsu dzelzceļa stāstā. Mēs dzirdam, ka Autotransporta direkcija arī plāno izmaiņas, un šobrīd, kad izmaiņas pārklāsies vienas ar otrām, kaut kādi sastāvelementi nestrādā, būtu ļoti rūpīgi jāvērtē tādas iniciatīvas.”

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša: “Ir speciāls regulējums, kas nosaka, kā un kuros gadījumos un kādus izvērtējumus veicot pašvaldība var lemt par to, lai būtu īpaša režīma zona, kurā var noteikt iebraukšanas maksu. Pirmai solis, lai mēs runātu par īpaša režīma zonu, ir pašvaldības teritoriālais plānojums.”

Šobrīd gan tiekot domāts, kā samazināt transporta radīto piesārņojumu, tāpēc tiekot skatīts likumprojekts, kas ļautu valstspilsētām kādā teritorijas daļā noteikt zaļo emisiju zonu, bet šādai nepieciešamībai būšot jābūt stingri argumentētai.