Profesionāls autobraucējs prot rupji lamāties vismaz trīs valodās. Un ne tā, ka pa atvērtu logu apkārtējiem kulakus rādot, bet sēžot pie stūres un cenšoties izvairīties no briesmām, kuras uzbrūk no katra stūra. Starp citu, pat dakteri šādā necenzētā leksikā paaugstinātos toņos nesaskata neko sliktu. Taisni otrādi – kārtīgi izbļāvies cilvēks pēc kārtējā dusmu izvirduma kļūst mierīgāks un spēj kontrolēt stresa līmeni ilgākā laika posmā.

Un kā gan tu, cilvēks, nelamāsies, ja esi vienīgais autobraucējs visā pasaulē, kurš zina kā vajag pareizi. Kā uzsākt braukt, kā veikt manevru un kā apstāties. Pārējie, gluži loģiski, ir pilnīgi pajoliņi un visu dara ačgārni.

Protams, te nedaudz atļaujamies sevi paķert uz zoba, taču reālā patiesība ir gana skarba un apbēdinoša. Kopējā satiksme bieži vien atgādina kara lauku vai filmas par izdzīvošanas sacīkstēm. Neizskaidrojama rīcība, manevri un uzvedība mūsdienās uz ielas vai lielceļa kļuvusi pat teju vai normu.

Pavisam nesen medijus pāršalca ziņa par kādu agresīvu autobraucēju, kurš beigu galā ticis pie pamatīga naudas soda un plauktā uz ilgāku laiku nolikta autovadītāja apliecība. Īsts trilleris pusotras stundas garumā. Labi, ka bez traģiska iznākuma. Taču tas viss varēja nebūt, ja kāds jaunietis savā automobilī neatrastos ne tajā laikā un ne tajā vietā. Par laika izvēli vēl varētu iebilst, taču par vietu nekādas domstarpības būt nevar.

Un tā – kaut kur Polijas visnotaļ labajos ātrgaitas ceļos kāds sportiska BMW vadītājs uz trešās joslas bija spiests nomest ātrumu un bremzēt, jo gados jauns pārītis netraucēti iekārtojies tieši apsteigšanas joslā un, kā var spriest, pat nedomāja savu spēkratu pavirzīt pa labi, lai šo joslu atbrīvotu.

Gan teorētiski, gan praktiski nesteidzīgajam autovadītājam pienāktos sods. Nebūt ne par to, ka viņa izvēlētais ātrums sakrita ar maksimālo atļauto vai tāpēc, ka brauciens bijis vēl lēnāks. Par to, ka apzināti aizkavēta satiksmes plūsma izvēloties neatbilstošu kustības ātrumu. Ja jaunie cilvēki nesteidzīgi stūrētu pa autostrādes pirmo joslu, viņi bez stresa un starpgadījumiem nonāktu galapunktā. Diemžēl apstākļu sakritība lēma savādāk.

Aizkavētais BMW stūres vīrs izrādījās pārlieku nervozs, tāpēc nolēma neveiklos iesācējus pārmācīt. Gluži loģiski, ka talkā tika ņemti visi zināmie un nezināmie pedagoģijas paņēmieni – apdzīšana pa labo pusi un strauja bremzēšana, centieni novirzīt ietiepīgos jauniešu no ātruma joslas, mēģinājums nelaimīgo automobili apturēt, lai ceļmalā noskaidrotu attiecības. Nemaz nerunājot par inteliģentiem žestiem, kā arī skaņas un gaismas signāliem.

Vēsture gan klusē vai tas bijis BMW vadītāja monologs jeb abpusējs dialogs un laipnību apmaiņa, taču kopsummā pāraudzināšanas darbi ilga vairāk par stundu, līdz pedagoga kungu apturēja policija.

Līdz sirds dziļumiem aizvainotie jaunieši izpalīdzīgi piedāvājuši policijai visas audzināšanas stundas garumā veiktos video ierakstus. Tieši šie ieraksti kalpojuši par iemeslu policijas lēmumam – 10 000 poļu zlotu liels naudas sods (aptuveni 2240 eiro) un astoņi mēneši bez tiesībām vadīt motorizētus transporta līdzekļus.

Protams, steidzīgais BMW vadītājs stundas laikā pieļāva tik daudz satiksmes noteikumu pārkāpumus, cik taupīgi dzīvojot jebkuram citam pietiktu pāris gadiem. Protams, steidzīgais BMW vadītājs saņēma atbilstošu sodu. Taču lietas būtību tas nekādā mērā nemaina. Nekas tāds nebūtu noticis, ja nesteidzīgie jaunieši neatrastos tur, kur tiem atrasties nekādi nevajadzētu.

Katru dienu arī pie mums Latvijā simtiem autobraucēji izvēlas atrasties nepareizajā vietā. Daudzi no tiem iegrimuši mobilajos telefonos un piemirsuši, ka vispār atrodas kopējā ceļu satiksmē. Citi granītā cirstām sejām stingrāk sakož lūpas, ja kāds nepacietīgais nenoturas un padod signālu ar gaismas palīdzību. Citi pat nenojauš, ka atrodas nepareizajā vietā un viņu sejas izteiksmes pāž apjukumu un neizpratni. Jebkurā gadījumā katru dienu simtiem vai pat tūkstošiem Latvijas autobraucēji stulbuma, spītības vai nezināšanas dēļ tādi pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Pārkāpj un rada ne mazums bīstamu situāciju.

Gan auto skolu pasniedzēji, gan drošas braukšanas instruktori aicina visus autobraucējus ik pa brīdim pāršķirstīt ceļu satiksmes noteikumus, lai atsvaidzinātu atmiņā iespējams piemirstas lietas. Arī konkrētajā situācijā visu nosaka likums, tāpēc atliek vien atrast vajadzīgo likuma pantu un lieta darīta!

Ceļu satiksmes noteikumu 85. punkts skan šādi – “Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā”.

Savukārt jau nākamais noteikumu punkts skaidri un gaiši izklāsta rīcības plānu apdzīvotās vietās – “86. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

86.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

86.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

86.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa”.

Savukārt visiem tiem, kam uz ceļa rodas vēlme kādu pāraudzināt, gan Ceļu policija, gan psihiatri iesaka nobraukt ceļa malā, noskaitīt līdz desmit, iedzert malku vēsa ūdens un bez stresa doties tālāk ikdienas gaitās. Savukārt audzināšanu atstāt auto skolām un policijas ekipāžām.

Un visbeidzot ieteikums un skaidrojums par braukšanu joslās, ko snieguši Nīderlandes satiksmes drošības uzraugošās instances eksperti – ja vienā virzienā ir vairāk par vienu joslu, tad izkārtojums tajās ir šāds:

Pirmajā labējā joslā pārvietojās visi tie, kas nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu;

Nākamajā pārvietojas tie, kuru vidējais ātrums atšķiras no pirmās joslas braucējiem par plus 20 kilometriem stundā; 

Katrā nākamajā joslā var atrasties tikai īsu brīdi, lai apsteigtu vienu vai vairākus braucamrīkus ar jūtami lielāku ātrumu, neaizkavējot tos, kas pārvietojas ar vēl lielāku ātrumu.

Nedarīsim viens otram to, ko nevēlamies saņemt no citiem. Ik brīdi atceramies, ka iela vai ceļš pieder visiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc jādara viss iespējamais, lai viens otram netraucētu. Un tad viss būs labi!

Foto: Unsplash