Vairāki Latvijas dzērveņu un melleņu audzētāji pauž satraukumu, ka normatīvo aktu regulējumu dēļ viņi nākotnē var palikt bez no valsts iznomātajām purvu platībām, jo likumā noteiktās izsoles rezultātā tās varētu iegūt kāds cits. Audzētājiem tas nozīmētu uzņēmējdarbības beigas. Zemkopības ministrijā skaidru risinājumu šai problēmai gan pagaidām neredz.
Baltijā lielākā ogu sulu ražošanas uzņēmuma “Very Berry” īpašniece Gundega Saušķina satraukti šķirsta izdrukas no normatīvajiem aktiem. Vairāki tajos iekļautie punkti, kas radīti, lai sargātu valsts mantu, nākotnē būtiski apdraud viņas un citu ogu audzētāju uzņēmējdarbību. Šajā gadījumā runa ir par kopumā aptuveni 300 hektāriem purvu un par ogu audzētājiem, kuri ar Latvijas valsts mežiem slēguši nomas līgumus par šo teritoriju izmantošanu. Likums nosaka, ka valsts mantu atļauts nomāt uz 30 gadiem. SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Saušķina: “Tas nozīmē, ka visiem mums, kuriem tie 30 gadi ir, beidzas, un tā manta ir atsavināma, nododama īpašumā, nododama lietošanā citai personai par iespējami augstu cenu. Tas nozīmē, ka mums ir izsole. Tas nozīmē, ka viss tas, ko es esmu ieguldījusi... Iedomājieties, jūs būvējat māju un pēc 30 gadiem jums tā māja vēlreiz ir jānopērk!”
Uzņēmumam “Very Berry” zemes nomas līgums beidzas 2030. gadā, līgums paredz tiesības to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Gundegu Saušķinu īpaši satrauc norma, kas nosaka, ka pēc nomas līguma beigām īpašums jāatbrīvo, radušos izdevumus, kā arī gadu gaitā veiktos ieguldījumus neviens nekompensē. “Tas nozīmē, ka es ņemu visu to, kas tur ir ieguldīts. Mājiņu, ūdens krātuvi, stādījumus, roku tos ārā, braucu ar viņiem uz Īriju, Angliju, Igauniju vai velns viņu zina uz kurieni, jo man tos nav vairāk, kur likt.”
Kalnu purvā Gaujienas pusē uzņēmums “Very Berry” saimnieko kopš 1997. gada. Teritorijās, kur iepriekš veikta kūdras izstrāde, uzņēmums stāda dzērvenes un mellenes. Nomas līgums par 152 hektāriem ar Latvijas valsts mežiem slēgts 2002. gadā. Ilggadīgie ogulāju stādījumu pašlaik aizņem 32 hektārus. Saimniece norāda, ka ieguldījumi šo gadu laikā sasniedz vismaz miljonu. “Šie ir 2005. gada stādījums, auguši jau gandrīz 20 gadus. Tas ir milzīgs darbs, kas šeit ir ieguldīts, to pat nevar aprēķināt naudā.”
Satraukumu par šo situāciju pauž arī uzņēmuma “Latgales dzērvenes” vadītājs. Šis uzņēmums ogas audzē purvā Ludzas novada Zilupē, kur iznomāts purvs aptuveni 60 hektāru platībā. Uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups uzsver, ka valsts noteiktais 30 gadu zemes nomas līgums ogu audzētājus nemotivē investēt. lai ilggadīgie stādījumi nestu jebkādu atdevi, sākotnēji jāiegulda pamatīgs darbs vismaz desmit gadu garumā. “Ja mēs ieguldām tur vairākus simtus tūkstošu šajā purvā, tad, ja mēs pēc tam nevaram pārsolīt šo summu, piemēram, ja tā ir kaut kāda astronomiski augsta, tad mēs to naudu vienkārši zaudējam. Šim līgumam – līdzīgi kā kūdriniekiem – vajadzētu būt uz 75 gadiem, jo tad mēs saprotam, ka termiņi ir pieteikami gari. Mēs varam kreditēties bankās, arī bankām tas ir saprotami, savu biznesu varam veidot ar domu, ka tas ir mūsu. Otra lieta, kam būtu jābūt šajā mehānismā, ja nāk jauns nomnieks, mūs pārsola, viņš mums kompensē to, ko esam ieguldījuši.”
Zemkopības ministrijas pārstāvis Valdis Pētersons norāda, ka pagaidām vēl neviens ogu audzētājs normatīvo regulējumu dēļ savus ieguldījumus nav zaudējis, uzņēmēji izspēlē vien iespējamos scenārijus, kas pēc nomas tiesību beigām varētu notikt. “Mēs vienkārši ar scenārijiem nevaram normatīvos aktus tā vienkārši pamainīt, tur ir vajadzīgs atbalsts. Tā nav Zemkopības ministrijas izgudrota norma, tā ir valsts mantas sargāšanas joma, tādēļ tai pieiet ar lielu uzmanību no visām kontrolējošām institūcijām, visām pārējām institūcijām.” Pētersons norāda, ka normatīvais regulējums par valsts mantu ir ļoti strikts un nepieļauj nekādas atkāpes. Tas attiecas ne tikai uz ogu audzētājiem, bet arī citiem valsts un pašvaldību īpašumu nomniekiem. “Ja tu neesi vinnējis, piedod, nojauc savu garāžu vai servisu, atļauj nākajam būvēt lielveikalu vai bērnudārzu, vēl kaut ko citu ilgtermiņā. Tas ir tāds riskants bizness.”
Zemkopības ministrijā apsverot iespēju ogu audzētājiem pēc nomas tiesību beigām purvu teritoriju izsolē noteikt pirmās tiesības. Taču, vai un kā tas izdosies, negarantē, jo likums nosaka, ka izsoles mērķis ir iegūt maksimāli augstāko cenu.
Pētersons: “Tas viss būs ļoti rūpīgās pārrunās ar Finanšu ministriju un tā tālāk. Mēs arī ieteicām šīm organizācijām, kas nodarbojas ar ogu biznesu, lai arī meklē sev kādus lobijus, kādus runātājus, kas iet pa varas gaiteņiem un izstāsta risku. Bet tādu lielu pamatojumu kardinālām izmaiņām es neredzu.”
Saušķina: “Mums tagad kā nevalstiskai organizācijai ir jāiet pašiem jācīnās. Paklausieties, mēs esam ražotāji, audzētāji, mēs jūs barojam. Vai tiešām šī valsts vienreiz nesapratīs, no kurienes nāk nauda, ka nauda nāk no uzņēmējiem.”
Ogu audzētāji norāda, aktualizējot šo problēmu, jau vērsušies teju visās iespējamās ministrijās un Saeimā, taču dzirdīgas ausis un atbalstu līdz šim nav guvuši.
Foto: Freepik; ilustratīvs
