Pirmo reizi Latvijā notiek mēģinājums no atkritumiem iegūt siltumenerģiju un elektrību. Tuvākajās kaimiņvalstīs šādas atkritumu pārstrādes stacijas jau darbojas gan Tallinā, gan Viļņā, arī Klaipēdā, vēl vairāk Skandināvijas valstīs, sadedzinot tos atkritumus, kas nav noderīgi pārstrādei. Ventspilī top neliela stacija, kurai daudzu miljonu projekta ietvaros šobrīd uzstāda pašu galveno – jaudīgu kurtuvi. 

Ventspilī divi pašvaldības uzņēmumi apvienojušies vienotā projektā, lai uzbūvētu Latvijā pirmo staciju, kura kurināmo un elektrību iegūs no atkritumiem. Uzņēmums “Ventspils labiekārtošanas kombināts”, kas projektu realizē paredz, ka centrālās apkures piegādātājs “Ventspils siltums” varēs izmantot daļu enerģijas, kas iegūta no Ventspilī, Ventspils novadā un no Kuldīgā savāktajiem atkritumiem. PSIA “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris: “Tā pati galvenā doma jau ir tāda, ka šis nav biznesa projekts kā tāds. Lai šo projektu realizētu, vajag diezgan lielu naudu. Šīs stacijas kopējā jauda ir astoņi megavati, siltuma jauda ir 5,6 megavati, elektrības jauda ir apmēram divi megavati.”

Pagaidām atkritumu pārstrādes stacijā paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, kavēties nedrīkst, jo ilgi gaidīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kas piesaistīts vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā. PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms: “Pašreiz mēs esam pirmie Latvijā ar domu, ka nākotnē varētu būt vēl šādas stacijas, jo poligonos drīkstēs apglabāt tikai desmit procentus, līdz ar to bez atkritumu sadedzināšanas mēs šīs normas nekādi nevarētu izpildīt!” 

Latvijā pirmā atkritumu parstrādes stacija atradīsies Ventas labajā krastā – Pārventā, netālu no dzīvojamo māju kvartāliem. Sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotāji pret projektu neesot iebilduši, jo projekta realizētāji sola, ka nebūs ne smaku, ne trokšņu. Stacijā ievedīs jau atkritumu poligonā apstrādātus atkritumus un gaisa kvalitāte tiks monitorēta. Celms: “Būs pieejams monitorings, kur visu laiku varēs sekot līdzi, tiem izmešiem, kādi izmeši iziet gaisā.”

Tehnoloģiskās iekārtas paredzētas tādiem atkritumiem, kurus nevar pārstrādāt otrreizējās izejvielās, bet kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība. Uzaris: “Stikls, plastmasa, metāli visi tiek paņemti, atšķiroti, tos attiecīgi var pārdot un nodot kaut kur, un to, kas paliek pāri, to parvērš enerģijā, siltumā un elektrībā.”

Šis projekts briedis vairāk nekā desmit gadus, jo nav bijis noslēpums, ka Eiropas Savienības direktīvas liks arī Latvijai noteikt stingrākas prasības attiecībā uz atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. 

Latvijas Zaļā kursa programmās paredzēts, ka jau līdz 2035. gadam mūsu valstī tikai 10% no atkritumiem tiks noglabāti atkritumu poligonos, pārējos 90% mums būs pašiem jāapsaimnieko. Kā nākamais solis būs bioloģisko atkritumu nošķirošanas ieviešana jau no nākamā gada. “Eco Baltia vide” pārstāvis Andris Karlsons: “Kā mēs saprotam, katrs tas nākamais procents ir arvien grūtāks. Jā, labi, sākās depozīta sistēma, PET pudeles aizmetam, bet tie procenti ir stipri maz. Tā depozīta sistēma ir tikai divi procenti no atkritumiem. Lai mēs palielinātu vēl kādu procentu klāt, tur būs jāpadomā. Bioloģijai ir tā labā ziņa, ka viņa ir ļoti liela pēc masas.”

Ventspils atkritumu reģenerācijas stacija paildzinās vietējā atkritumu poligona resursu vismaz par vēl pāris desmitiem gadu, tāpēc ventspilnieki un kuldīdznieki, kuru konteineri tiek tukšoti Pentuļu poligonā, var būt pārliecināti, ka pirmie Latvijā piedalīsies jaunu resursu radīšanā no izmestajiem atkritumiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".