Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs jau kopš 2017. gada gatavojās lielajām pārmaiņām, ko atnesīs muzeja ekspozīcijas ēkas parbūve. Līdzšinējā centrālā ēka bija būvēta tieši pirms 50 gadiem un bija ne tikai morāli novecojusi, bet vairs nepildīja arī valsts nozīmes krājuma uzglabāšanas noteikumus. Pieņemot drosmīgu lēmumu - neilgi pirms Eiropas Savienības fondu projekta atskaites beigām nomainīt būvnieku -, izdevies ne tikai nezaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, bet arī iekļauties solītajos būvniecības termiņos.
Atverot durvis jaunajai ekspozīcijas mājai, jau visiem ir skaidrs, ka nebūs vairs vienkāršas koka būves ar kasi, kas piedavā apskatīt nelielu izstādi un tad doties uz plašajām āra teritorijām, kur visdažādākajām paaudzēm šis muzejs jau 70 gadu sniedza ieskatu par seno zvejnieku dzīvesveidu. Ventspils valtspilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele: “Mēs esam unikāli, mēs esam otrs lielākais brīvdabas muzejs Latvijā. To savā laikā izveidoja Andrejs Šulcs, balstoties uz milzīgu entuziasmu, bet šis ieguldījums taja laikā bija unikāls. Tas saglabāja ļoti daudz ātri zūdošas laika liecības. Tās ir mūsu muzejā.”
Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja jaunajās telpās šobrīd notiek ekspozīcijas iekārtošana. Ekspozīcija vēstīs par to, kā kādreiz cēla dzīvojamās ēkas, kā darināja zvejas laivas, kāda izskatījās zemnieku sēta. Tas ir stāsts par Ziemeļkurzemes zvejnieku skarbo dzīvi. Mākslinieku apvienība “Dd Studio”, kas ir izstrādājuši ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju sola, ka te būs digitālas tehnoloģijas un animācija.
Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre: “Šajā laikā mēs esam uzbūvējuši ēku, izstrādājuši koncepciju jaunai ekspozīcijai. Arī jaunā ekspozīcija jau ir uzstādīta. Mēs esam ievilkuši automātisko ugunsgrēku apziņošanas sistēmu visās ēkās, kas bija liels trūkums un uz ko mums vienmēr noradīja ugunsdzēsēji. Brīvdabas muzejs ir uzposts kā konfekte, lai sagaidītu apmeklētājus!”
Tomēr spilgtā atmiņā vēl ir gada nogales emocijas, kad projektā iesaistītos māca bažas par iespēju iekļauties termiņos, kas bija apsolīts projekta līzfinansētājiem, Eiropas Savienībai, tāpēc īpaši iepriecina fakts, ka šī gada 23. februārī muzejs nodots ekspluatācijā, kas sarežģītajai būvniecībai beidzot pieliek punktu. Ūdre: “Vēl novembrī mēs vēl rēķinājām un pārlikām finanses dažādi, lai atbilstu tam, ko prasa Eiropas Reģionālās attīstības fonds, lai mēs iekļautos nosacījumos. Un lai mēs apgūtu visu to naudu, ko mums dod Eiropas Savienība.”
Lai arī projekts uzsākts savlaicīgi un saņemts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, Ventspilī nācies pieņemt netipiskus lēmumus – lauzt līgumu ar būvnieku un riskēt ar visu iespējamo projekta termiņu kavēšanu. Sadārdzinājums būvniecībā licis arī mainīt pašu muzeja projektu, tomēr nu jau zināms, ka kuģim līdzīgo ekspozīcijas ēku plānots atvērt pēc pāris mēnešiem. Ūdre: “Strādā projektu vadītāja, kas to vien dara, kā raksta papīrus uz visām pusēm. Dokumentus tādā griezumā, tādā un tādā.. Tam un tam, un tam. Un pēc tam skaita, atkal un atkal. Jā, tā ir ļoti liela birokrātija!”
Šis nav vienīgais precedents Ventspilī, kad nācies lauzt spēkā esošus būvniecības līgumus, kā arī raizēties par Eiropas fondu atbildīgu apguvi. Pašvaldība grūtības skaidro ar valsts ierēdniecības novilcinātiem Eiropas savienības fondu apguves termiņiem un neizpildāmu projektu birokrātiju. PI “Ventspils komunālā pārvalde” direktors Andris Kausenieks: “Tie cēloņi faktiski ir tie, kas vakar bija Latvijas presē izskanējuši, ka Latvija, iespējams, šajā gadā varētu neapgūt 500 miljonus eiro. Jo pašlaik ir 2021.-2027. gada plānošanas periods. Šogad jau ir 2024. gads, no visa palaisti ir tikai kādi 800 miljoni, programmas sarakstītas. Faktiski ierēdniecība netiek līdzi finansējumam, visi būvniecības objekti tiek novirzīti pēdējos gados.”
Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja saspringtās būvniecības stāsts spilgti raksturo situāciju, kad divus gadus pirms Eiropas fondu piešķirtā atbalsta beigām, no visiem miljoniem Latvija spējusi vien apgūt nepilnus 10%.
