Septembrī sākas vīnogu ražas novākšanas laiks. Tradicionāli vīnogu audzētāji šajā laikā pulcējas gadskārtējā vīnogu izstādē Bauskā, kur šogad apskatāmas ap 200 vīnogu šķirņu.
Sen jau pagājis laiks, kad Latvijā audzētās vīnogas bija sīkas, zilas un skābas odziņas, kas auga teju katrā lauku viensētā. Tagad krāsu buķete ir daudz bagātīgāka, arī ogu izmērā tās var sacensties ar Itālijā un citviet siltajās zemēs augušajām vīnogām. Arī škirņu skaits jau mērāms simtos. Ikgadējā vīnogu izstādē Bauskā, kas esot uzskatāma par lielāko vīnogu izstādi ne vien Latvijā, bet arī visā Baltijā, apskatei izlikti vairāk nekā divsimt vīnogu šķirņu paraugu.
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs: “Vīnogu izstāde notiek katru gadu. Grūti pat saskaitīt, cik jau gadus, bet šoreiz tā jau otro gadu ir Baltijas vīnogu izstāde. Mēs esam aicinājuši gan Lietuvas, gan Igaunijas vīnogu audzētājus poiedalīties, protams, tas skaits ir tik, cik nu katrs atved, bet prieks par katru ogu, katru šķirni, ko kaimiņi mums var parādīt. Nebaidīšos teikt, ka pašreiz tā ir lielākā vīnogu izstāde Baltijā, jāsaka arī, ka mums ir liela kolekcija.”
Viena no lielākajām vīnogu šķirņu kolekcijām ir baušķeniekam Gatim Kužumam, kurš ar vīnogu audzēšanu sācis nodarboties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pārņemot nelielu vīnogu dārzu no sava tēva. “Kad tēvs aizgāja mūžībā, viņam bija divdesmit šķirnes, bet man tagad ir 500. Aizrāva tas, ka tēvs bija iestādījis, bet viņš vēl nebija sagaidījis, vīnogas ar ļoti lieliem ķekariem, ogas tā kā veikalā. Ja tādas var izaudzēt, tad jā. Un var aizvien lielākas izaudzēt un aizvien garšīgākas.”
Tagad Gatis Kužums ne vien kolekcionē dažādas vīnogu šķirnes, bet arī uzsācis vīnogu selekciju. Pašreiz vēl gan esot tikai hibrīdi, bet mērķis ir nosprausts. “Es gribu pietuvināties tam, ko cilvēki prasa. Lai ir lielas ogas, lai mūsu klimatā nenosalst, lai nekas nav jādara, bet nu jādara jau būs, bet galvenais jau ir, lai ir lielas, garšīgas ogas un labi zari briest. Ja zari briest labi, tas ir potenciāls labai ziemošanai.”
Vīnogu audzētāji stāsta, ka klimata pārmaiņu ietekmē raža esot bagātīgāka. Ivanovs: “Vīnogas ir padevušās. Jāsaka, ja runā par lauka vīnogām, tad pusei Latvijas – Kurzemē un Zemgalē. Mums Vidzemē un Latgalē, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, maija vidū bija sals, nevis salna, un tas nopostīja to ražu, kas būtu uz laukiem. Protams, siltumnīcas un dārzs vienmēr ir bišķi pasargāts. Vismaz siltumnīcas, jo tas tiešām bija sals, nevis salna, bet kopumā gads ir izdevies. Tur, kur nenosala liela raža, ir laukā un siltumnīcā pats par sevi.”
Cik liela būs kopumā raža, gan varēšot pateikt tikai oktobrī, kad būs pabeigta lauka vīnogu novākšana. Uz lauka ierasti stādot tehniskās vīnogu škirnes, no kurām tiek gatavota vīnogu sula vai vīns. Savukārt galda vīnogas lielākoties stādot siltumnīcās vai dārzā. Interese par vīnogu audzēšanu gluži tāpat kā par citu eksotisko augu audzēšanu Latvijā arvien pieaugot. Pieredzes bagātie vīnkopji gan bilst, ka iesācējiem vajadzētu sākt ar vienkāršākajām un mazākprasīgajām sķirnēm, bet eksperimentēt ar skaistajām galda vīnogam sākt vien tad, kad būs uzkrāta pieredze. Ivanovs: “Sākt noteikti vajag ar Paula Sukatnieka šķirnēm. Tās ir “Zilgme”, “Supaga”, “Sukribe”, “Guna”. Tās ir visvienkāršāk audzēt, mazāk slimību ieņēmīgas. Galvenais, ka tās var audzēt visā Latvijas teritorijā. Nav jāprasa, kur jums būs tas dārzs. Tās aug gan ziemeļos, gan dienvidos. Protams, jāievēro augsne utt. Agrotehnika jau paliek agrotehnika. Īsi sakot, vīnogas nemīl smilti. Jūras krastā nestādiet. Mēs parasti sakām tā, tur, kur aug priedes, tur neaugs vīnogas. Tad ir zeme jāielabo un tā tālāk.”
Apmēram puse no vīnogu ražas tiekot pārvērsta vīnā. Par eksportu vīndari gan nedomājot. To vairāk varētu saistīt ar tūrismu, tāpēc būtu jāveido ciešāka sadarbība ar ēdināšanas nozari.
Vīnogu audzētājs Gatis Kužums: “Atbrauc, piemēram, itālis uz Latviju. Ja restorānā dod itāļu vīnu, tad kāpēc viņam braukt uz Latviju? To viņš var Itālijā atdzerties. Vajadzētu dot Latvijas vīnu, tāpēc gribas panākt, lai mums ir tikpat kvalitatīvi vīni. Protams, tie būs atšķirīgāki, bet tāpēc jau mēs ceļojam. Tur, kur mēs braucam, mēs gribam nobaudīt tās valsts produktu, tāpēc vajadzētu panākt, lai mums restorānos būtu Latvijas vīns.”
Jau tradicionāli, atklājot vīnogu izstādi, tiek paziņoti arī Baltijas vīnu konkursa “Baltijas kauss” rezultāti. Konkurence šeit ir liela. Pēc Baltijas vīnziņu žūrijas domām, labākie vīnogi vīni tiek ražoti Lietuvā. Konkursā piedalās Baltijas valstu vīndari ne tikai ar vīnogu, bet arī ar citiem augļu un ogu vīneim, kas ražoti no šeit audzētās produkcijas. Par labāko aveņu vīnu atzīts “Zilver” dzērienu darītavas vīns no Siguldas novada. Uzņēmuma saimnieks Reinis Zilvers stāsta, ka audzēti tiekot dažādi augļi un ogas, bet vīnogas vīna pārstrādei gan neaudzējot. “Noiets pārsvarā ir vietējā tirgū. Vietējiem patriotiem, arī tūristiem vienmēr ir interesanti pagaršot. Tā lielā mērā ir tieši tūrisma niša, jo eksportēt un konkurēt ar dienvidu zemēm būtu muļķīgi.”
Arī Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs uzsver, ka vispirms ir jāpiepilda vietējais tirgus gan ar Latvijā ražotiem vīniem, gan ar pašmāju ogām, tikai tad var sākt domāt par eksportu.
Foto: Freepik; ilustratīvs